Muzeji un tēls

Vakar iznākušajā žurnāla Ir numurā, lasot S.Jembergas interviju ar Vjačeslavu Dombrovski, nez kāpēc vispaliekošāk uzrunā nevis politiskie vai ekonomiskie komentāri, bet teikums "Valstij vajadzīgs jauns tēls". Vispārzināms un attīstāms konstatējums. Bet, iespējams, mani tas uzrunā tāpēc, ka visu nedēļu domāju par to, kas ir pie vainas, ka muzeju darbinieki, muzeju piedāvājums un produkti, ilgākā laika posmā vērojot, sāk šķist nedaudz paguruši. Ne visi un viss. Ir arī labi daudz izņēmumu - radoši un uz attīstību orientēti profesionāļi, daži labi un inovatīvi piedāvājumi un pārdesmit superīgi produkti. Bet kopumā, tomēr nedaudz pagurums nomāc. Un tad atsaucoties uz iepriekš minēto citātu no intervijas, pārfrazējot jāsecina - Muzejiem vajadzīgs jauns tēls. Daudz laikmetīgāks, daudz elpojošāks, daudz vairāk laikam līdzi ejošs..., arī daudz stilīgāks.
Protams, rodas jautājums, kas tad šo tēlu veidos (izstrādās stratēģiju, mērķtiecīgi attīstīs un ieviesīs praksē). Mārketinga budžets, lai noalgotu atzītākos tēla veidošanas profiņus (šeit es nedomāju pašmāju, manuprāt, tiem vēl daudz jāmācās), diez vai pārredzamākajā nākotnē uzradīsies. Toties, radoši un atvērti domājošas, uz attīstību orientētas jaunas asinis, nozarei tik ļoti vitāli pašreiz nepieciešamās, tuvākā nākotnē tomēr varētu cerēt sagaidīt. No kurienes? Tikai un vienīgi izprotot, cik ļoti startēģiski nozīmīgā un nācijas gaumi veidojošā nozarē strādājot, sāksim vairāk un vairāk investēt (šeit es domāju ne tikai naudiski) savā profesionālajā pilnveidē gan formālākā, gan neformālākā izpratnē. Zināšanās, pieredzē spēks. Lai radītu stilīgus produktus, stratēģijas un sniegtu iekļaujošus pakalpojumus, nepieciešama nemitīga sevis pilnveidošana, "labas prakses" piemēru meklēšana un dažreiz arī špikošana. Ne vienmēr divritenis jāizgudro no jauna! Galu galā arī jauno speciālistu motivēšana pastudēt muzeju studiju programmās ārpus Latvijas. Cik ļoti gan tas liberalizē domāšanu!!!
Galvenais secinājums - ja gribam mainīt muzeja tēlu, jāmainās pašiem. Jāinvestē sevī - savā domāšanā. Jāmaina domāšana. Mēs strādājam vienā no stilīgākajām, interesantākajām un prestižākajām (vismaz rietumos) nozarēm. Tādiem jākļūst un tā jāpozicionē arī mums pašiem sevi. Un tad arī pirmais posms muzeja tēla veidošanas jautājumā jau būs sākts risināt.

Muzeji un preses lapas

Kas ir preses lapa? Kāda ir tās funkcija un kādi uzdevumi? No kā tā sastāv?
Būtu diezgan loģiski, ka mūsdienās šādi jautājumi vairs netiktu uzdoti. Īpaši laikā, kad mārketings, preces virzīšana tirgū, savas auditorijas atrašana un tās interešu ievērošana ir noteicošā, lai vispār kāda publiska institūcija, šajā gadījumā muzejs, pastāvētu un spētu savu eksistenci pilnasinīgi attaisnot.
Bet jautājumi tiek uzdoti? Un jau kādu laiku administrējot muzeji.lv mājas lapu un saņemot jaunumus no muzejiem "dažādos" formātos, arī man šo jautājumu gribas muzejiem uzdot -
Vai jūs zināt kas tad ir preses lapa? Un kas ir relīzes (preses lapas) uzdevumi:

Daži praktiski un pielāgojami padomi -
http://www.publicityinsider.com/release.asp
http://www.vadipats.lv/skola/raksti/kasagatavotpresesrelizi
Protams, daudz un dažādi paraugi atrodami ieguglējot, iesaku angļu valodā, jo latviešu valodā katrā ziņā atradīsiet tulkojumus no tās pašas angļu valodā, bet bieži vien ne visai rediģētā formātā.

Bet atkal labākie paraugi var tikt meklēti arī manis vienmēr piesauktajos Lielbritānijas muzejos, tiešām profesionālas un nostrādātas preses lapas. Vērts papētīt!
http://www.britishmuseum.org/the_museum/news_and_press/press_releases/2011/treasures_of_heaven.aspx
http://www.britishmuseum.org/the_museum/news_and_press/press_releases/2011/bm_reaches_record_audiences.aspx

http://media.vam.ac.uk/media/documents/press-releases/2011/v&a-queenelizabethIIbycecilbeaton.pdf

Mani līdz šim nepārspētie palīgi un konsultanti tieši muzeju preses lapu vai relīžu sagatavošanā ir mārketinga guru Kotleri un viņu grāmata "Museum Marketing and Strategy".

Rezumējot, ja gribam, lai mūsu ziņas lasa, nepietiek izsūtīt A4 dokumentu, vēl sliktāk tabulu, ar notikumu, izstāžu un pasākumu virknējumu.

Īsāk sakot, ja atceras, ka preses lapas uzdevums ir piesaistīt uzmanību, ieinteresēt un pārdot, tad noteikti padomājiet par saistošu, intriģējošu, bet ne triviālu vai poētisku nosaukumu. Saistošiem, nepaplašinātiem un uzmanību noturošiem pirmajiem teikumiem. Noteikti datumiem, norises vietu, kontaktiem, maksām vai bezmaksām.

Izklausās vienkārši!

Muzeji un mājas lapas

Vēl par šo tēmu http://www.arterritory.com/print.php?lang=lv&id=176&print=0

Manu mīļāko mājas lapu saraksts:

1. http://www.tate.org.uk/
2. http://www.vam.ac.uk/ īpaši superīgs jaunums http://www.vam.ac.uk/channel/
3. http://www.glasgowlife.org.uk/museums/Pages/home.aspx
4. http://www.liverpoolmuseums.org.uk/

un, protams,
5. http://www.museumsassociation.org/home

Muzeji un mājas lapas

Strādājot pie jaunas muzeju biedrības mājas lapas, esmu izskatījusi simtiem līdzīga profila institūtu - muzeju, muzeju biedrību, kultūras fondu un biedrību - mājas lapas. Raibas un dažādas. Profesionālas un dārgas, kā arī mazāk profesionālas un pavisam "lētas" un nestilīgas. Kādu laiku urbjoties cauri šīm lapām, vērtējot un aizņemoties labākās idejas, vienā brīdī rodas vēlme aiziet uz kādu lekciju, vislabāk aizbraukt uz Lielbritāniju, un noklausīties / piedalīties kādā profiņu vadītā workshopā par mājas lapu dizainu, valodu, efektivitāti.
Mājas lapa taču mūsdienās ir viena no pirmajām reklāmām vai anitreklāmām muzejam; ja agrāk teica, ka pirmo iespaidu veido apkalpojošais personāls, tad tagad sociālo mediju laikmetā - arvien vairāk un vairāk pirmo un, iespējams, vienu no spēcīgākajiem iespaidiem nākšanai vai nenākšanai, maksāšanai vai nemaksāšanai - veido tieši mājas lapa, twitter ziņas, blogi un feisbuki.
Secinājumi arī rodas duāli: jābūt moderniem un laikmetīgiem, iekļaujošiem un viegli navigējamiem, tai pat laikā bez galējiem pārspīlējumiem un ar gaumi. Arī atceroties par muzeja misiju, vīziju un stratēģijām. Izvirzot prioritātes. Paguruma brīžos atceroties, ka par super, super nosauktās V&A vai Tate veidotās mājas lapas, tāpat kā manis apbrīnotā Museums Association mājas lapa, top vērā ņemamu finansiālu ieguldījumu  un daudzskaitlīgas komandas darbošanās rezultātā. Un ka mums kā vienmēr jābūt virtuoziem - ar nelieliem līdzekļiem (finansiāliem un personāla) un ar lielu entuziasma un misijas apziņas devu - un jāmēģina radīt labākais, iespējami profesionālākais un iekļaujošākais modelis. Lai izdodās! Gan LMB, gan visiem muzejiem, kuri pašlaik strādā pie jaunām mājas lapām!

Māksla interpretēt

Šorīt nejauši klausos Latvijas Radio 1 raidījumu par hercogieni Doroteju (izstāde skatāma Rundāles pils muzejā), studijā Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Šaubu nav, ka Imanta Lancmaņa stāsti ir profesionāli, uzticami un galvenais baudāmi ne tikai ierakstītu interviju veidā, bet arī rakstu un pētījumu formātā. Kārtējo reizi klausoties I.Lancmanī, jāatzīst, ja mums būtu vairāk šādu erudītu profesionāļu, kas savas milzīgās, enciklopēdiskās zināšanas gribētu un spētu komunicēt plašākai sabiedrībai, un darītu to "garšīgi", meapšaubāmi lielāks procents no it kā neieinteresējamās un neieinteresētās sabiedrības daļas sāktu ieraudzīt kultūras mantojumu citā, daudz baudāmākā gaismā. Un, mums taču ir tik bagāts kultūras mantojums, tik bagāts materiāls šiem "garšīgajiem" stāstiem. Stāstīt "garšīgi" un tautai saprotami nenozīmē stāstīt pavirši un kičīgi. Šodien klausoties Imanta Lancmaņa stāstījumu kārtējo reizi pārliecinājos, ka interpretācijas māksla ir viena no tām mākslām, kuru mums visiem jāapgūst paralēli citām profesionālajām lietām, un tā ir viena no galvenajām mākslām domājot par to, lai visi mūsu lielie, nozīmīgie pētījumi nepaliek tikai plauktos, izstāžu un ekspozīciju formātos, bet arī skatītāju, lasītāju, lietotāju atmiņās, sajūtās un pieredzē. Šodienas intervija bija tik rosinoša, ka sāku plānot nākamo Rundāles muzeja apmeklējumu. Paldies par iedvesmojošo stāstu!