Māksla interpretēt

Šorīt nejauši klausos Latvijas Radio 1 raidījumu par hercogieni Doroteju (izstāde skatāma Rundāles pils muzejā), studijā Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Šaubu nav, ka Imanta Lancmaņa stāsti ir profesionāli, uzticami un galvenais baudāmi ne tikai ierakstītu interviju veidā, bet arī rakstu un pētījumu formātā. Kārtējo reizi klausoties I.Lancmanī, jāatzīst, ja mums būtu vairāk šādu erudītu profesionāļu, kas savas milzīgās, enciklopēdiskās zināšanas gribētu un spētu komunicēt plašākai sabiedrībai, un darītu to "garšīgi", meapšaubāmi lielāks procents no it kā neieinteresējamās un neieinteresētās sabiedrības daļas sāktu ieraudzīt kultūras mantojumu citā, daudz baudāmākā gaismā. Un, mums taču ir tik bagāts kultūras mantojums, tik bagāts materiāls šiem "garšīgajiem" stāstiem. Stāstīt "garšīgi" un tautai saprotami nenozīmē stāstīt pavirši un kičīgi. Šodien klausoties Imanta Lancmaņa stāstījumu kārtējo reizi pārliecinājos, ka interpretācijas māksla ir viena no tām mākslām, kuru mums visiem jāapgūst paralēli citām profesionālajām lietām, un tā ir viena no galvenajām mākslām domājot par to, lai visi mūsu lielie, nozīmīgie pētījumi nepaliek tikai plauktos, izstāžu un ekspozīciju formātos, bet arī skatītāju, lasītāju, lietotāju atmiņās, sajūtās un pieredzē. Šodienas intervija bija tik rosinoša, ka sāku plānot nākamo Rundāles muzeja apmeklējumu. Paldies par iedvesmojošo stāstu!