Vakar iznākušajā žurnāla Ir numurā, lasot S.Jembergas interviju ar Vjačeslavu Dombrovski, nez kāpēc vispaliekošāk uzrunā nevis politiskie vai ekonomiskie komentāri, bet teikums "Valstij vajadzīgs jauns tēls". Vispārzināms un attīstāms konstatējums. Bet, iespējams, mani tas uzrunā tāpēc, ka visu nedēļu domāju par to, kas ir pie vainas, ka muzeju darbinieki, muzeju piedāvājums un produkti, ilgākā laika posmā vērojot, sāk šķist nedaudz paguruši. Ne visi un viss. Ir arī labi daudz izņēmumu - radoši un uz attīstību orientēti profesionāļi, daži labi un inovatīvi piedāvājumi un pārdesmit superīgi produkti. Bet kopumā, tomēr nedaudz pagurums nomāc. Un tad atsaucoties uz iepriekš minēto citātu no intervijas, pārfrazējot jāsecina - Muzejiem vajadzīgs jauns tēls. Daudz laikmetīgāks, daudz elpojošāks, daudz vairāk laikam līdzi ejošs..., arī daudz stilīgāks.
Protams, rodas jautājums, kas tad šo tēlu veidos (izstrādās stratēģiju, mērķtiecīgi attīstīs un ieviesīs praksē). Mārketinga budžets, lai noalgotu atzītākos tēla veidošanas profiņus (šeit es nedomāju pašmāju, manuprāt, tiem vēl daudz jāmācās), diez vai pārredzamākajā nākotnē uzradīsies. Toties, radoši un atvērti domājošas, uz attīstību orientētas jaunas asinis, nozarei tik ļoti vitāli pašreiz nepieciešamās, tuvākā nākotnē tomēr varētu cerēt sagaidīt. No kurienes? Tikai un vienīgi izprotot, cik ļoti startēģiski nozīmīgā un nācijas gaumi veidojošā nozarē strādājot, sāksim vairāk un vairāk investēt (šeit es domāju ne tikai naudiski) savā profesionālajā pilnveidē gan formālākā, gan neformālākā izpratnē. Zināšanās, pieredzē spēks. Lai radītu stilīgus produktus, stratēģijas un sniegtu iekļaujošus pakalpojumus, nepieciešama nemitīga sevis pilnveidošana, "labas prakses" piemēru meklēšana un dažreiz arī špikošana. Ne vienmēr divritenis jāizgudro no jauna! Galu galā arī jauno speciālistu motivēšana pastudēt muzeju studiju programmās ārpus Latvijas. Cik ļoti gan tas liberalizē domāšanu!!!
Galvenais secinājums - ja gribam mainīt muzeja tēlu, jāmainās pašiem. Jāinvestē sevī - savā domāšanā. Jāmaina domāšana. Mēs strādājam vienā no stilīgākajām, interesantākajām un prestižākajām (vismaz rietumos) nozarēm. Tādiem jākļūst un tā jāpozicionē arī mums pašiem sevi. Un tad arī pirmais posms muzeja tēla veidošanas jautājumā jau būs sākts risināt.
Ja paskatās muzeja darbinieku vidējo vecumu, tad ir skaidrs, kas mēs esam.
AtbildētDzēstja parezi saprotu, ko tu domā, tad nemaz tik slikti nav. vienīgā problēma, ka jaunie nez kāpēc ar īpašu aktivitāti un inovatīvumu muzeju jomā neizceļas. un tas, manuprāt, ir klupšanas akmens. motivācija ?! ambīciju trūkums!?
AtbildētDzēstEs domāju, ka tik slikti ir :) Muzejs ir tieši tik (ne)interesants jauniešiem, cik muzeja vidējais darbinieks. Tātat daudz vecāks par viņiem pašiem. Ja mērķis ir piesaistīt jauniešus nākt uz muzeju, tad ir jāmēģina muzeja darbinieku pulkam piesaisīt jaunas sejas. nedomāju, ka tas neizdodas tāpēc, ka jauniešiem trūktu ambīciju. domāju to ir pārpārēm. šķiet, ka muzeju nozarē šīs ambīcijas nevar īsti izplest. vai maksā par maz. vai, kā teici, neskaitās prestiži. vismaz pagaidām, jo izskatās, ka lietas iet uz augšu :) protams, muzejā ir jābūt, gan jauniem, gan veciem, bet jauno katastrofāli trūkst.
AtbildētDzēsttomēr nepiekrītu, no LMB pozīcijām raugoties redzu, cik daudz pēdējos 5 gados jaunu cilvēku muzejos ir ienācis, cits jautājums, kuru arī, arvien biežāk gribas uzdot - kāpēc mēs viņus neredzam. ir pāris aktīvisti, kuri rādās un dara, bet pārējie ir tā kā pagrīdē. par to noteikti jādiskutē, vai šie jaunie speciālisti, nonākot tādā pašizdomātā komforta zonā pazūd? vai arī nav kārtējo reizi personiskas motivācijas. visur, īpaši novados jauni cilvēki arvien vairāk ir redzami muzeju profesijā. Par jauniešu auditoriju tā ir vēl pavisam cita diskusija. Tur ar speciālistu vecumu nevajadzētu būt nekāda sakara. Radošums, inovācijas un eksperimenti nav asociējami tikai ar gados jauniem speciālistiem. paskaties kaut vai situāciju Lielbritānijā...
AtbildētDzēstTāpēc arī saku, ka lietas iet uz augšu :)
AtbildētDzēstBet rakstu no savas personīgās pieredzes un visticām uz šīm lietām vairs nespēju skatīties objektīvi. Jūtu atmosfēru darba vietā un tur valdošo "inovatīvo un radošo" garu... skumji.
Un muzejlietas tiešām acīmredzami iet uz augšu. Varbūt atkal šeit zūd mana objektivitāte, jo kopš pati vienā no tiem strādāju, nekad nelaižu garām iespēju kādu no tiem apmeklēt. Tie parādās manos tvītos un feisbukā, dzirdu par tiem radio un redzu TV, lasu presē. Sāk šķist, ka to redz visi :)
Piekrītu Annai, arī mana pieredze savā ziņā ir līdzīga.
AtbildētDzēstJa esi enerģijas un ideju pilns, inovatīvā virzienā vērsts jaunietis, tad kā kavējošos faktorus varu nosaukt divus - finanšu trūkums (iestādes kopējais budžets, kas neļauj izpausties un daudzas idejas tā teikt "nomirst saknē") un novecojis kolektīvs + tā "ļoti pozitīvā" attieksme pret kaut ko jaunu.
Runājot par jauno paaudzi muzejos - daudz ko nosaka tieši cilvēciskais faktors un lojalitāte kā arī kvalifikācija (piem. valodu zināšanas). Ļooooti daudziem jauniešiem trūkst ĪSTĀS motivācijas strādāt muzejā, jo galvenā ir viena vienīgā - nauda, līdz ar to viss pārējais paliek mazsvarīgs, pienākumi arī netiek veikti kvalitatīvi un te rodas apzinīgu, godprātīgu, izglītotu un IEINTERESĒTU darbinieku trūkums.