piektdiena, 2012. gada 27. janvāris

Muzeju profesionālis lasa

2010.gada nogalē un 2011. gadā izdotā muzeju nozares “Noteikti jāizlasa!” literatūra. Inetas Zelčas Sīmansones izlase
Divas pēdējās dienas intensīvi dzīvojot līdzi Eunamushttp://www.eunamus.eu/ organizētajai Eiropas Nacionālo muzeju konferencei Briselē, atklāju, ka neesmu izlasījusi Lesteres profesora Simon Knell un viņa darba grupas veidoto grāmatu “National Museums: New Studies from Around the World” (izdota: dec, 2010), kam obligāti būtu jābūt katra muzeologa vai muzeju profesionāļa grāmatu plauktā.
Tostarp, atcerējos par vēl vienu iztrūkumu savā grāmatu plauktā – “The Routledge Companion to Museum Ethics. Redefining Ethics for the Twenty-First Century Museum”, edited by Janet C. Marstine (izdota: jūn, 2011). Par šo grāmatu ieinteresējos oktobrī Somijā, kad “The Learning Museum”http://www.lemproject.eu/ projekta partnerorganizācijas – Denveras universitātes profesore Christina Kreps, diskutējot par uzskatu maiņām muzejos, rādīja šo grāmatu, kurā publicēts arī viņas raksts, un man par pārsteigumu teica, ka arī muzeju ētika piedzīvojot straujas pārmaiņas. Līdz tam nebiju iedomājusies par muzeju ētikas mainīgo dabu, bet, izšķirstot izdevumu, bija sajūta – noteikti jāizlasa, jo autori uz ētiku skatās pavisam citā, neierastā rakursā.
Abas grāmatas ir iegādājamas, veicot pasūtījumu http://www.amazon.com, tikai ņem vērā, ka nepieciešama kredītkarte, man pirmoreiz pasūtot bija liela vilšanās, kad, uzpildījusi virtuālo iepirkumu grozu, grasījos veikt maksājumu, bet mana algas karte tika klasificēta kā nederīga maksājuma veikšanai.
Kopš studijām Lesterē, kad laiks tika sadalīts tikai starp studijām un muzeju literatūras “aprīšanu” (īsta studenta idille bija svaigi atvērtā universitātes bibliotēka, bet arī nelielajā universitātes shopā ar KKF atbalstu studējošs profesionālis varēja šo to iegādāt), jāatzīst muzeju literatūrai esmu pievērsusies sistēmiski, apzinot man specifiski interesējošo jaunāko literatūru un cenšoties to izlasīt, taču daudz mazākā intensitātē nekā Lesteres posmā. Liels atspaids un iedvesmas avots šajā pēcstudiju posmā bija Lielbritānijas muzeju asociācijas bagātīgā mājaslapahttp://www.museumsassociation.org/home, kur, ja vien tu esi biedrs un tev ir savs pieejas kods rakstiem, var izlasīt praktiski visu par aktualitātēm muzeju pasaulē gan teorijā, gan praksē. Muzeju profesionāļi man varētu pārmest pārlieku aizraušanos ar Lielbritānijas muzeju studiju skolas jeb tradīcijas citēšanu, popularizēšanu un reizēm arī savveida “pielūgšanu”, taču kopš esmu šo skolu iepazinusi, kur muzeju prakse pierāda tavas teorētiskās zināšanas, īsti kontinenta teoretizējošajai muzeoloģijai nepiekrītu. Tas tā, lai veidotos pamats diskusijām ar dažiem citiem Latvijas kolēģiem, kuriem tuvāka šķiet kontinentālā muzeoloģija. Kaut gan atzīstu, ka, piemēram, vakar konferencē mani ļoti aizrāva Šveices muzeologa Martina Šērera referāts. Nenoliedzami laba muzeoloģiskā doma attīstās arī Krievijā, tikai atkal - vairāk uzturoties rietumos, pie Krievijā izdotajām grāmatiņām pagaidām neesmu iemanījusies tikt.
Savukārt, atkal raugoties tuvākajā nākotnē, šķiet arvien aktuālāka kļūs specifiskas literatūras “aprīšana” un ne tikai muzeju jomā, jo esmu nolēmusi sistēmiski pievērsties mārketinga menedžmentam.

Izvērtējot 2011.gadā iznākušās (angļu valodā pieejamās) muzeju nozares grāmatas, mans nozares “Noteikti jāizlasa!” 

Galvenais akcents uz man tuvajām interpretācijas, pieejamības un sociālo mediju muzejos tēmām:
“Museum Gallery Interpretation and Material Culture” (Routledge Research in Museum Studies), by Juliette Fritsch
“Social Design in Museums: The Psychology of Visitor Studies Volume One” and “Social Design in Museums: The Psychology of Visitor Studies Volume Two”, by Stephen Bitgood
“Museums at Play: Games, Interaction and Learning”, by Katy Beale
“Teaching in the Art Museum: Interpretation as Experience”, by Rika Burnham and Elliott Kai – Kee
“Creativity and Technology: Social Media, Mobiles and Museums”, by James E. Katz, Wayne LaBar, Ellen Lynch

Taču nevaru atturēties, atsevišķi neizdalot mākslas muzejus un muzeju ilgtspēju:
 “The Museums of Contemporary Art”, by Jesus Pedro Lorente
"Sustainable Museums: Strategies for the 21st Century”, by Rachel Madan
“Transforming Museums in the Twenty-first Century” (Heritage: Care-Preservation-Management), by Graham Black

Visas šīs grāmatas (un simtiem citu bezgala jauku un noderīgu muzeju nozares grāmatiņu) var iegādāt http://www.amazon.com.

ceturtdiena, 2012. gada 26. janvāris

Voluntieri muzejā - plusi un mīnusi

Šis blogs ir neliels kopsavilkums.
Pirmkārt, ir aizvadīta darbīga un, manuprāt, komandas garu stiprinoša pirmā nedēļa kopā ar 2 burvīgām Budapeštas mākslas muzeja voluntierēm (Grundtvig Senioru mobilitātes projekta eeVa pirmajām dalībniecēm), LNMM voluntieriem un manām LNMM Komunikāciju nodaļas kolēģēm. Darbs turpinās arī šonedēļ un nākamnedēļ, bet iespaidu jau gana daudz, lai dažus secinājumus izdarītu.
Otrkārt, piektdien, 20.janvārī notika Latvijas muzeju biedrības seminārs “Voluntieru darbs muzejā” un arī šajā sakarā ir jāsummē secinājumi par ieguvumiem, izaicinājumiem un rezultātiem, kas pavada brīvprātīgā darba tradīciju ieviešanu muzejā.
Bloga nosaukums nav oriģināls, bet tieši šadā veidā ar plusiem un mīnusiem šoreiz liekas pareizāk veidot kopsavilkumu. Īpaši, ja tas tiek darīts balstoties savā un organizācijas pieredzē. Par voluntieru / brīvprātīgo – gan viesu no Budapeštas, gan LNMM voluntieru – pieredzi kopsavilkums sekos, visdrīzāk, kad būsim šo trīs nedēļu pirmo maratonu noslēguši, uzklausījuši ne tikai pirmās nedēļas viedokļus, bet veikuši visa procesa izvērtējumu, izdarījuši lielākus secinājumus un nedaudz iezīmējuši nākotnes redzējumu.
Kā viens no pirmajiem nosacījumiem, diskusijā par brīvprātīgo darba iespējām, jāmin motivācija. Galvenokārt, motivācija no muzeja puses. Kas ir tie nosacījumi, kāpēc gribam brīvprātīgos palīgus iesaistīt muzeja darbā? Vai tikai pašreiz modē esošās brīvprātīgo programmas? Ceru, ka nē. Profesionāli vērtējot, muzeja motivācijai būtu jābūt stratēģiski izsvērtai, domājot gan par muzeja iespējām, gan prioritātēm, gan arī par tik praktiskām lietām kā brīvprātīgajiem darāmie darbi, darbinieku skaits muzejā un speciālistu komunikācijas prasmes. Atbildiet uz jautājumiem – kāpēc muzejam ir svarīgs voluntieru darbs? Ko labu voluntēšana muzejā dos pašam dalībniekam? Kā mēs strādāsim kopā? Vai muzeja personāls tam ir gatavs? Kas būs tie darbiņi, kuros iesaistīsim brīvprātīgos? Kāda būs programmas struktūra? Vai esam pietiekami elastīgi un, izvērtējot pirmo pieredzi, esam gatavi programmā ieviest izmaiņas? Iespējams, muzejam pašlaik ir citas prioritātes?
Ja ar muzeja / institūcijas motivāciju viss kārtībā, tad tas ir pirmais programmas pluss, ja motivācija klibo, iesaku šobrīd no idejas par voluntieru iesaisti atteikties.
Otrs savarīgs nosacījums, protams, pašu brīvprātīgo motivācija. Un šeit varam dalīties LNMM pieredzē – pirmkārt, ir skaidri jānodefinē, ko voluntieriem lūgsim darīt, kā viņiem “maksāsim”, kā pateiksimies un novērtēsim, bet arī ko no viņiem prasīsim un kā viņu veikumu uzskaitīsim. Ir jābūt stingriem atlases principiem, kādām kvalitātēm ir jāpiemīt cilvēkiem, kurus muzejs grib redzēt savā komandā kā brīvprātīgā darba veicējus. Šādu kritēriju esamība ir otrais pluss, neesamība – liels mīnuss, kas reizē nosaka arī to, ka pat vismotivētākais programmas dalībnieks, neredzot kritērijus un stratēģiju no paša muzeja puses, vienā brīdī kļūs nemotivēts.
Liela nozīme šajā procesā ir programmas koordinatoram – spēja reaģēt uz situāciju, labas komunicēšanas spējas, iejūtīgums, spēja veidot komandu, spēja dzirdēt un uzklausīt viedokļus, kā arī spēja būt programmas “mammai vai tētim”. Ja koordinatoram / programmas vadītājam šādas īpašības un spējas piemīt, tas ir vēl viens pluss, runājot par brīvprātīgo darbu muzejā.
Manuprāt, veiksmes ķēdes viens no nozīmīgākajiem posmiem, ir apmācības. Brīvprātīgo apmācības ne tikai programmas sākumā, bet, jo īpaši, procesa gaitā. Svarīgi papildināt zināšanas arī programmas vadītājam, koordinatoram, jo elastīgums un jaunu prakšu apguve, pašlaik vēl zīdaiņa stadijā esošajam brīvprātīgo darbam muzejos, ir noteicošā, lai pēc gadiem teiktu: Mēs to lieliski izdarījām! Jau pašlaik, izvērtējot LNMM praksi, mēs varam teikt, ka šo dažu gadu laikā, esot atvērtiem jaunām idejām, praksēm un literatūrai, tāpat diskusijām ar pieredzējušākiem kolēģiem rietumu muzejos, mēs esam ļoti daudz mācījušies, mainījušies, pilnveidojušies un, galvenais, šīs zināšanas varam izmantot ne tikai vienas programmas ietvaros, bet arī komunikācijas procesa ar apmeklētāju nodrošināšanai kopumā. Gatavība tālākizglītībai un apmācībai (gan speciālistiem, gan voluntieriem) ir vēl viens pluss procesā. Un otrādi, manuprāt, programma nonāks strupceļā, ja to izveidosiet un uzskatīsiet, ka tā ir lieliska, laika gaitā neatradot motivāciju to pilnveidot.
Nedaudz jau pieminēts iepriekš, bet ļoti nozīmīgs ir pats process – programma, aktivitāte, brīvprātīgā darba veikšana. Ir svarīgi jautājumus un izvērtēšanu veikt ne tikai programmas / procesa sākuma posmā, bet arī programmas laikā – komentāru uzklausīšana un viedokļu dzirdēšana, diskusijas un no tām izrietošie uzlabojumi, kā arī tālākas apmācības. Un svarīgi atcerēties – lai process būtu veiksmīgs, ir jāuzklausa ne tikai brīvprātīgo viedoklis, kas bez šaubām ir ļoti svarīgs, bet ir jāatrod laiks arī muzeja viedokļa uzklausīšanai, izvērtēšanai, secinājumiem. Ko domā koordinators, ko domā iesaistītie speciālisti? Vai ieguvēji ir gan brīvprātīgā darba veicēji, gan muzejs? Ja jā, tad tas ir pluss par labu programmai, ja nē, tad atkal nepieciešams izvērtējums – vai turpinām, vai uzlabojam, vai kaut ko kancelējam.
Pašreizējā programmas attīstības stadijā, tie ir svarīgākie secinājumi.

Bet der atcerēties, kā jebkurai programmai vai darbam, ko darām, arī brīvprātīgo programmai, mūs ir jāiedvesmo. Ja programmas veidotājs un līdz ar to arī institūcija būs iedvesmoti un motivēti, tad arī rezultāts būs lielisks.

ceturtdiena, 2012. gada 12. janvāris

Gada summa

Jauno gadu sagaidot, pēc institucionāla ieraduma tiek summēts gada laikā paveiktais.
Latvijas Muzeju biedrībai 2011.gads noteikti bija ļoti rosīgs, enerģiju pieprasošs, bet vēl vairāk pozitīvu lādiņu un profesionālu gandarījumu sniedzošs.
Ja uzsvaru liekam uz skaitliskajiem rādītājiem, tad varētu teikt, ka LMB šogad ir piedalījusies maratonā – mēnesī vismaz viens seminārs muzeju speciālistiem (atskaitot vasaru, kad tomēr nenotika dīkstāve un bija intensīvs darbs pie jaunās mājaslapas izveides, bet par to atsevišķi). Īsts semināru maratons, sākot ar “Izstādes anatomiju” janvārī, kam sekoja “Voluntieri muzejā”, “Gimenēm draudzīgs muzejs”, “Muzeji un sociālie mediji”, “Mājaslapa kā mārketinga instruments”, “Muzeja mārketings”, “Ideālais muzejpedagogs” un noslēdzot ar lielisku, nākotnē iezīmētu apjomīgu LMB projektu, semināru “Priekšmeta stāsts”. Protams, maijā tradicionālās muzejdienas un gada noslēgumā tradicionālā Muzeju direktoru un vadītāju gada atskaites sanāksme un, skaitliski padarīto mērot, LMB caur šiem pasākumiem uzrunājis un profesionāli pilnveidoties palīdzējis vairāk nekā 700 Latvijas muzeju speciālistiem.
Tā padarīto darbu sarakstā izskatās semināri un pasākumi, kas bez šaubām gandarī. Paldies visiem tiem, kas piedalījās LMB semināros, liels palies visiem lektoriem, kas dalījās pieredzē un zināšanās un vēl lielāks paldies muzejiem, kuros šie semināri 2011.gadā notika. Paldies Latvijas Dabas muzejam, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejam, Rīgas Motormuzejam, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam un īpaši liels paldies Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Paldies Mārai Lācei par atbalstu un koleģiālu, dažreiz arī personisku padomu!
Ja, savukārt, vērtējam padarīto no kvalitatīvā jeb NOZARES TĒLA VIEDOKĻA, tad šogad gandarījums ir īpaši liels. Un ļoti gribētos ticēt, ka tas ir tikai labs sākums, pirms lielāka veikuma.
2011.gada vidū tika atklāta LMB jaunā, modernizētā mājaslapawww.muzeji.lv. Mājaslapa tika modernizēta ar KKF atbalstu. Jāatzīst, ka vēl daudz uzlabojumu veicami, bet jau pašlaik varam ar gandarījumu teikt, ka lapa ir izdevusies. Un tas ir nevis tikai mūsu pašu pašapmierinātais vērtējums, bet kolēģu, lietotāju un nejaušu lapas apmeklētāju viedoklis. Prieks par daudziem, jo daudziem pozitīvajiem vērtējumiem, tāpat prieks par konstruktīvu kritiku – to paturam prātā un mēģinām risināt. Mājaslapa veidota tā, lai katrs interesents atrastu sev ko interesantu un noderīgu, arī pilnveidojošu un izglītojošu. Man kā muzeju komunikāciju speciālistei, kura 9 gadus mēģināja muzeja apmeklētājus dalīt pēc interesēm, vecumiem, vēlmēm un piedāvāt katram savu abilstošu programmu, kopā ar komandu veidojot šo lapu nebija grūti atmest šo veco stiķi, taisni otrādi, tas nāca tikai par labu, jo mājaslapā ieintegrējām dažādām vēlmēm un interesēm atbilstošus piedāvājumus. Ir sadaļas, kuru galvenā mērķauditorija ir muzeju speciālisti, piem., Muzeju speciālistiem, Intervijas (kaut gan daži nemuzejnieki ir atzīmējuši, ka gaida tieši jaunākās intervijas). Un tad ir īpašās sadaļas visplašākajam iespējamajam muzeju apmeklētāju lokam, piem., Aktualitātes. Pagaidām mēs vēl tikai cenšamies, bet mūsu mērķis ir būt par drošticamāko informācijas avotu, ja plānojat kādu dienu iet uz muzeju un jātiek skaidrībā, ko tad kurā muzejā šodien piedāvā.
Aktualitāšu sadaļai jākļūst par Jūsu ceļvedi. Drošticamu ceļvedi.
Galvenajām sadaļām ir komentēšanas un patīk/nepatīk iespējas. Mēs priecājamies par katru komentāru un ceram, ka diskusiju kultūra attīstīsies, pilnveidosies un būs patiesi auglīga gan mums kā produkta piedāvātājiem, gan jums kā lietotājiem. Atkal jāpiezīmē, ka mēs gaidam ne tikai slavas dziesmas muzejiem un savam darbam, bet arī konstruktīvu kritiku. Es gribētu uzsvērt - konstruktīvu, jo paturam tiesības žultainu, nekorektu informāciju no savas lapas izņemt.
Neiztrūkstoša jaunās mājaslapas sastāvdaļa ir sociālo mediju klātbūtne – mājaslapa savienota ar twitter kontu, facebook un LMB blogu, tāpat Jūswww.muzeji.lv atrodamās ziņas varat pārtvītot un citādi dalīties ar draugiem, radiem, kolēģiem un paziņām.
Ļoti liels profesionāls prieks par blogu sadaļu, jo tur varat lasīt muzeju speciālistu pārdomas, komentārus un paši komentēt. Tas ļauj turēt roku uz pulsa un katru nozares aktualitāti komentēt. Aicinu arī citus kolēģus vai arī kādu muzeja apskatnieku ne no muzeju nozares, kas ir gatavs regulāri paust savas domas par muzeju nozari un muzejos notiekošo, piebiedroties!
Ar patiesu profesionālu prieku vērojam, ka mājaslapas lietotāju skaits katru mēnesi pieaug – ne astronomiskos ātrumos, bet proporcionāli mūsu ieguldījumam, satura kvalitātei. Te jāsaka liels paldies visiem muzejiem par aktuālo, interesanto un savlaicīgo ziņu iesūtīšanu. Arī šajā jomā speram tikai pirmos, bet diezgan pārliecinošos soļus. Mācamies rakstīt interesanti, mācamies pasniegt ziņas “garšīgi”.
Turpinot izvērtēt kvalitatīvos veikumus, jāatzīmē starptautiskā sadarbība. Latvijas muzeju biedrība jau otro gadu ir Eiropas Muzeju organizāciju sadarbības tīkla (NEMO) http://www.ne-mo.org/ biedrs un kopš 2010.gada beigām arī Starptautiskā sadarbības tīkla “Muzejs, kurš mācās” (LEM)http://www.lemproject.eu/ asociētais partneris.
Skatoties nākotnē, jāiezīmē šo sadarbību būtiskā loma Latvijas muzeju nozares tēla pozicionēšanā Eiropas mērogā. Gluži kā intervijā LMB mājaslapā atzīmē LNVM direktors Arnis Radiņš: Mēs noteikti esam konkurētsējīgi! Pievienojos Arnim Radiņam, piekrītot, ka mēs esam konkurētspējīgi, bet sava vieta starptautiskajā arēnā ir, pirmkārt, jāiekaro un, otkārt, kvalitatīvi un profesionāli jānopozicionē.
2012.gada lielais notikums būs LNMM un LMB rīkotā startautiskā konference “Starpkultūru dialogs un sociālā kohēzija muzejos” (Intercultural Dialog and Social Cohesion in museums), kura notiks aprīlī Rīgā un pulcinās muzeju profesionāļus no vairāk kā 17 valstīm. Konference notiks LEM projekta ietvaros. 
Vēl iezīmējot 2011.gadā iesākto un 2012.gadā par LMB prioritāti uzskatāmo darbu, jāmin projekts “Vērts redzēt Latvijas muzejos”, kas paredz līdz 2014.gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, izveidot Latvijas muzeju kopīgu virtuālo ekspozīciju, kur katrs no Jums un mums varēs komentēt un veidot savu Latvijas vēstures stāstu. Vairāk par šo projektu, lasiet http://www.muzeji.lv/lv/blogs/ineta-zelcha-simansone/priekshmeta-stasts/

2012.gadā vēlot auglīgas sadarbības un profesionālu izdošanos,
Ineta Zelča Sīmansone,
Latvijas muzeju biedrības priekšsēdētāja

trešdiena, 2012. gada 11. janvāris

Muzejs un voluntieri. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pieredze

Pirmdien, 16. janvārī LNMM ierodas divas pirmās seniorvoluntieres no Budapeštas mākslas muzeja, Ungārijā, lai muzeju un Muzeja Vēstnešus iepazīstinātu ar Budapeštas mākslas muzeja brīvprātīgā darba praksi, kā arī no LNMM speciālistiem un brīvprātīgā darba veicējiem uzzinātu par programmas "Muzeja Vēstneši" darbību, piedalītos aktivitātēs un apgūtu LNMM Vēstnešu programmas nianses.
Vizīte notiek Grundtvig atbalstītā Voluntieru senioru mobilitātes projekta ietvaros (2011 - 2013). Projekts paredz pieredzes apmaiņu. Šoreiz pieredzi gūs muzeja brīvprātīgie palīgi un pēc tam ar šo pieredzi dalīsies savos muzejos.
Jau pašlaik, koordinējot mobilitātes dalībnieku programmu, ir skaidrs, ka šī projekta ietvaros mācīsies ne tikai mobilitātes dalībnieki – seniori voluntieri, bet arī iesaistītie muzeji un visi muzeju brīvprātīgā darba programmā iesaistītie dalībnieki. Uzzināsim un dalīsimies pieredzē ne tikai par Voluntieru programmu Budapeštas mākslas muzejā, Brīvprātīgo programmas iecerēm LNMM, bet arī veicināsim starpkultūru dialogu un papildināsim profesionālās zināšanas. Jauns izaicinājums visiem iesaistītajiem.
Projekta ietvaros jaunas, interesantas lietas uzzinās ne tikai mobilitātēs iesaistītie voluntieri un LNMM Vēstnešu programmas dalībnieki, kuri piedalīsies speciālās programmas aktivitātēs, kas vērstas uz dialogu, diskusiju un iemaņu apguvi, bet arī Latvijas muzeju speciālisti, jo 20.01. aicinām apmeklēt LMB semināru, kurā dalīsimies pieredzē un diskutēsim par voluntieru darba iespējām, problēmām un izaicinājumiem muzejoshttp://www.muzeji.lv/lv/museums/museums-association/2012/lma-seminar-volunteers-in-the-museum/
Ja zini, ka kāds no taviem radiem, draugiem un paziņām gribētu kļūt par LNMM Vēstnesi, bet vēl nav pieteicies, aicinām izmantot iespēju, jo šonedēļ LNMM ir izsludinājis jaunu dalībnieku uzņemšanuhttp://www.muzeji.lv/lv/museums/latvian-national-museum-of-art/all/become-a-volunteer-in-latvian-national-museum-of-art/

Sāc jaunu gadu ar sevis pilnveidošanu, piedalies!