Kāpēc jābūt iekšā?

Kur iekšā, vaicāsiet.

Latvijas muzeju biedrībā.

Kas ir Latvijas muzeju biedrība?

Nevalstiska organizācija, kura pārstāv valsts, pašvaldību, privāto un autonomo muzeju intereses.

Kas ir Latvijas muzeju biedrības misija jeb galvenais stratēģiskais mērķis?

Celt muzeju nozares prestižu sabiedrībā, daloties pieredzē, attīstot prasmes, iedrošinot inovācijas un nodrošinot līderību.

Ko reāli dara Latvijas muzeju biedrība?

- Uztur muzeju sektora informatīvo platformu www.muzeji.lv,

- Piedāvā profesionālās pilnveidošanās iespējas – semināri un konferences, metodiskā literatūra,

- Piedāvā profesionālās izteiksmes iespējas muzeju nozares speciālistiem – blogs, raksti, komentāri www.muzeji.lv,

- Reaģē uz notikumiem muzeju nozarē kopumā, paužot Latvijas muzejus pārstāvošas organozācijas viedokli, vērtē nozarē notiekošo, aktīvi iestājoties par muzeju interesēm;

- Pārsāv Latvijas muzejus starptautiskās organizācijās un sadarbības tīklos– NEMO http://www.ne-mo.org/, ICOM http://icom.museum/, LEMhttp://www.lemproject.eu/.

Viss uzskaitītais veido Latvijas muzeju biedrības vizītkarti.

Pat ja daži darbi pašlaik ir vēl tikai iedīgļa stadijā, stratēģiskais uzstādījums ir definēts tā, lai 2 – 4 gadu laikā no pēdējo gadu mēreni latentās organizācijas ar savulaik nozari formējošu statusu, profesionāli un abiciozi izvirzot mērķus un veidojot īstermiņa un ilgtermiņa stratēģijas – mēs muzeju sektors ar spēcīgas muzeju sektora pārstāvniecības – Latvijas muzeju biedrības – palīdzību kļūtu par vērā ņemamu konsultatīvu spēku, veidojot nozares kultūrpolitiku.

Jautāsiet, kāpēc tas nav noticis jau krietnu brīdi iepriekš, kad nozares problēmas bija vēl samilzušākas, vismaz jau nu pēc redzamākas reakcijas un kolektīva viedokļa paušanas prasošas. Atbilde ir diezgan skaidra – Latvijas muzeju biedrībai trūka nozares redzējuma un spējas saliedēt nozari kopumā. Mēs visi, krīzi un smagos triecienus mēģinājām pārvarēt katrs savā pārziņas sfērā. Vieniem tas izdevās veiksmīgāk, citiem mazāk veiskmīgi, bet cīnījāmies katrs pats par sevi un tikai nedaudzi aktīvi un entuziastiski nozares pārstāvji iesaistījās citu radniecīgu nozaru organizētās aizstāvības akcijās vai biedrībās.

Tas nelielai atkāpei, bet prātīgāk jau raudzīties nākotnē. Aizvadīto divu gadu laikā esam iezīmējuši LMB prioritātes, modernizējuši muzeju nozari pārstāvošas organizācijas tēlu, spējuši veiksmīgi pozicionēties starptautiskā apritē un pieteikuši “savu balsi” nacionālā līmenī. Jāatzīst, ka viegli un ātri tas neiet, bet pirmie panākumi LMB kontā, manuprāt, iezīmējas.

Jau pēc nepilna mēneša paredzētas LMB valdes vēlēšanas. Man ir liels gandarījums, ka 2011.gada LMB kopsapulcē visi LMB biedri atbalstīja lēmumu, ka, kandidējot šī gada valdes vēlēšanās, pretendentiem būs jāiesniedz īss, bet koncentrēts turpmāko 2 gadu LMB darbības redzējums. Nelielas bažas ir par to, ka pretendenti sabīsies un savas kandidatūras nepieteiks. Bet ceru, ka tās ir nepamatotas bažas. Mums taču nozarē tik daudz perspektīvu, profesionālu un uz attīstību un inovācijām orientētu muzeju speciālistu! Ja muzeja direktors domā, ka nebūs laika pilnvērtīgi veikt valdes locekļa pienākumus, izvērtējiet un izvirziet savus muzeja komandas biedrus! Speciālists taču pārstāv muzeja viedokli un visi kopā valdes locekļi pārstāv, aizstāv un veido nozares viedokli.

Nonākam pie jautājuma, ar kuru sāku šīs pārdomas – kāpēc jābūt iekšā?

Lai profesionāli pilnveidotos un pozicionētu sevi (gan kā indivīdu un nozares profesionāli, kā kolektīvo LMB biedru, gan arī kā nozari kopumā) kā aktīvu spēlētāju kultūrpolitikas sfērā.

Mūsu ir daudz (pēc notikušajām muzeju reorganizācijām Latvijas muzeju biedrībā ir 92 kolektīvie biedri jeb muzeji) un mūsu viedoklim ir jātop dzirdētam un saklausītam. Mums ir jāizvirza profesionālas un faktos balstītas prasības, jāpauž nozares viedoklis un jāspēj sadzirdēt patērētāju, kultūrpolitikas un izglītības politikas veidotāju, un sadarbības partneru viedoklis. Mums sevi ir jāapzinās un jāpilnveido kā saliedētu muzeju nozares profesionāļu komandu.

Informācija par kopsapulci un pieteikšanoshttp://www.muzeji.lv/lv/museums/museums-association/2012/latvian-museums-association-s-annual-conference/

Kā uzrakstīt labu preses lapu?

Ceturtdien, 9.februārī vadīju Latvijas muzeju biedrības organizēto praktisko semināru “Kā uzrakstīt labu preses lapu?” Šis seminārs bija īpašs divu iemeslu dēļ. Jau vairāk nekā pusgadu administrējot www.muzeji.lv, novēroju, ka daudziem muzejiem joprojām grūtības rada sava produkta vai pakalpojuma pozicionēšana preses lapas vai preses relīzes formātā. Radās doma par metodiskas palīdzības nepieciešamību. Otrs iemesls, kāpēc seminārs bija īpašs – nelielais dalībnieku skaits – 6 muzeju speciālisti (aukstuma dēļ gan 2 no 6 ziņoja par saslimšanu). Dalībnieku skaits likās tiešām veiksmīgs, jo jāņem vērā kautrīgums un atturība izteikties, kur nu vēl savas nezināšanas izrādīšana un jautājumu uzdošana lielā semināra dalībnieku pulkā. Šajā gadījumā nelielajā grupā darbs noritēja samērojot teorētiskus ieteikumus, formulas, praktiskus novērojumus, kļūdu izvērtējumus un dalībnieku jautājumus un novērojumus no prakses.

Par cik arī man šāda strādāšana mazā grupā, kas paredz pilnīgi citu pedagoģiskā darba metodi, bija pirmo reizi, vienojāmies, ka dalībnieki ne tikai mācīsies, bet arī vērtēs semināra formātu un iesūtīs savu vērtējumu par semināra norisi. Ar nepacietību gaidu vērtējumu, arī pati nojaušot semināra veiksmes un pieļautās kļūmes.

Pēc trīs stundu semināra, liekas nepieciešami izdarīt personiskus secinājumus. Semināra materiālu nepārstāstīšu bloga formātā, bet galvenos uzsvarus gribu salikt gan.

Kā tad uzrakstīt labu preses lapu?

1. Preses lapa jāraksta skaidri un rakstītājam būtu jānodefinē, kam preses ziņa tiek rakstīta.

2. Preses lapa nav pasākuma apraksts vai anotācija. Pirmkārt, tas ir medijiem domāts vēstījums.

3. Preses lapu varam rakstīt ne tikai par pasākumu vai izstādi, bet arī par personāla, speciālista vai muzeja sasniegumiem, jauniem produktiem un pakalpojumiem, īpašiem notikumiem. Sasaistot šo semināru ar 10.februārī notikušo LMB semināru “Kā inovatīvi izmantot muzeju krājumu?”, jāsecina, ka lielisks preses materiāls var tikt veidots gan par virtuālo muzeju, gan mēneša priekšmetu, gan arī akciju “Viens gads muzeja krājumā”. Muzejos tik daudz interesantas lietas tiek darītas, bet ne vienmēr protam interesanti un, galvenais, profesionāli, par to pavēstīt iespējamajām ieinteresētajām mērķauditorijām.

4. Preses lapas mērķis ir ne tikai vēstīšana par notikumu un pasākumu, bet arī stāsta, leģendas radīšana, kā arī uzmanības pievēršana līdz tam nezināmam muzeja priekšmetam, kolekcijai vai piedāvājumam.

5. Rakstot preses lapas bieži aizmirstam, ka tās domātas nevis citiem akadēmiķiem, zinātniekiem, pētniekiem, novadpētniekiem, bet gan žurnālistiem, redaktoriem, lasītājiem. Domā kā lietotājs!

6. Raksti interesanti! Ja pats nespēj pārlasīt savu preses lapu, tad tā ir pirmā pazīme, ka preses lapa nav laba. Taču jāatceras, ka interesantais ir jāpasniedz profesionāli!

Izvērtējot biežākās kļūdas, lai cik tas dīvaini liktos, muzeji joprojām grēko tieši ar neuzmanības, es tās sauktu par “attieksmi veidojošām” kļūdām:

1. pasākumu, izstāžu, akciju sākuma un beigu datumi nereti pazūd;

2. preses lapa tiek sūtīta pēdējā brīdī;

3. e-pastam nav nosaukuma vai pavadošā teksta, tikai pielikums;

4. preses lapai nav pavadošā vizuālā materiāla;

5. nepareiza vai pavirša fotogrāfiju atlase – ļoti lielas, ļoti mazas, intrigu neradošas, neaktuālas;

6. preses lapas vietā tiek sūtīta afiša;

7. preses lapai nav autora, kontaktu.

Šīs ir tikai nedaudzās sīkās kļūmītes, kas rodas preses lapu sastādītājiem, bet regulāri saņemot šādas ziņas, tas kļūst kaitinoši un, bezšaubām, rada viedokli par sūtītāju. Daudzas no pieminētajām kļūmēm ir viegli novēršamas, uztaisot speciālu muzeju preses lapas formulu – no kā preses lapa sastāv, kur jāliek svarīgākie uzsvari, kā pareizi parakstīt preses lapu utt.

Internetā atrodami daudzi labi palīgmateriāli iesācējiem, tāpat nu jau var pašpikot no daudziem muzejiem, jo arvien vairāk Latvijā ir muzeju, kuri saprot preses lapas nozīmi, veidojot iestādes publisko tēlu. Arvien lielāka nozīme tiek pievērsta gan saturam, gan dizainam un regulārai preses lapas uzlabošanai. Arī šajā ziņā kļūstam arvien profesionālāki. Un, manuprāt, muzeji viens otram padomu nekad nav lieguši. Papētiet, kura muzeja preses lapas šķiet labākās, un apjautājieties kolēģiem pēc padoma.

Ja vien zina dažas preses lapas formulas, iemācās savu ziņu redzēt no lietotāja viedokļa un nepieļauj muļķīgas neuzmanības kļūdas, uzrakstīt labu preses lapu nav nemaz tik sarežģīti.

Lai labi rakstās!