Museums

Kāpēc jābūt iekšā?

2012-02-20T03:56:00.002-08:00

Kur iekšā, vaicāsiet.

Latvijas muzeju biedrībā.

Kas ir Latvijas muzeju biedrība?

Nevalstiska organizācija, kura pārstāv valsts, pašvaldību, privāto un autonomo muzeju intereses.

Kas ir Latvijas muzeju biedrības misija jeb galvenais stratēģiskais mērķis?

Celt muzeju nozares prestižu sabiedrībā, daloties pieredzē, attīstot prasmes, iedrošinot inovācijas un nodrošinot līderību.

Ko reāli dara Latvijas muzeju biedrība?

- Uztur muzeju sektora informatīvo platformu www.muzeji.lv,

- Piedāvā profesionālās pilnveidošanās iespējas – semināri un konferences, metodiskā literatūra,

- Piedāvā profesionālās izteiksmes iespējas muzeju nozares speciālistiem – blogs, raksti, komentāri www.muzeji.lv,

- Reaģē uz notikumiem muzeju nozarē kopumā, paužot Latvijas muzejus pārstāvošas organozācijas viedokli, vērtē nozarē notiekošo, aktīvi iestājoties par muzeju interesēm;

- Pārsāv Latvijas muzejus starptautiskās organizācijās un sadarbības tīklos– NEMO http://www.ne-mo.org/, ICOM http://icom.museum/, LEMhttp://www.lemproject.eu/.

Viss uzskaitītais veido Latvijas muzeju biedrības vizītkarti.

Pat ja daži darbi pašlaik ir vēl tikai iedīgļa stadijā, stratēģiskais uzstādījums ir definēts tā, lai 2 – 4 gadu laikā no pēdējo gadu mēreni latentās organizācijas ar savulaik nozari formējošu statusu, profesionāli un abiciozi izvirzot mērķus un veidojot īstermiņa un ilgtermiņa stratēģijas – mēs muzeju sektors ar spēcīgas muzeju sektora pārstāvniecības – Latvijas muzeju biedrības – palīdzību kļūtu par vērā ņemamu konsultatīvu spēku, veidojot nozares kultūrpolitiku.

Jautāsiet, kāpēc tas nav noticis jau krietnu brīdi iepriekš, kad nozares problēmas bija vēl samilzušākas, vismaz jau nu pēc redzamākas reakcijas un kolektīva viedokļa paušanas prasošas. Atbilde ir diezgan skaidra – Latvijas muzeju biedrībai trūka nozares redzējuma un spējas saliedēt nozari kopumā. Mēs visi, krīzi un smagos triecienus mēģinājām pārvarēt katrs savā pārziņas sfērā. Vieniem tas izdevās veiksmīgāk, citiem mazāk veiskmīgi, bet cīnījāmies katrs pats par sevi un tikai nedaudzi aktīvi un entuziastiski nozares pārstāvji iesaistījās citu radniecīgu nozaru organizētās aizstāvības akcijās vai biedrībās.

Tas nelielai atkāpei, bet prātīgāk jau raudzīties nākotnē. Aizvadīto divu gadu laikā esam iezīmējuši LMB prioritātes, modernizējuši muzeju nozari pārstāvošas organizācijas tēlu, spējuši veiksmīgi pozicionēties starptautiskā apritē un pieteikuši “savu balsi” nacionālā līmenī. Jāatzīst, ka viegli un ātri tas neiet, bet pirmie panākumi LMB kontā, manuprāt, iezīmējas.

Jau pēc nepilna mēneša paredzētas LMB valdes vēlēšanas. Man ir liels gandarījums, ka 2011.gada LMB kopsapulcē visi LMB biedri atbalstīja lēmumu, ka, kandidējot šī gada valdes vēlēšanās, pretendentiem būs jāiesniedz īss, bet koncentrēts turpmāko 2 gadu LMB darbības redzējums. Nelielas bažas ir par to, ka pretendenti sabīsies un savas kandidatūras nepieteiks. Bet ceru, ka tās ir nepamatotas bažas. Mums taču nozarē tik daudz perspektīvu, profesionālu un uz attīstību un inovācijām orientētu muzeju speciālistu! Ja muzeja direktors domā, ka nebūs laika pilnvērtīgi veikt valdes locekļa pienākumus, izvērtējiet un izvirziet savus muzeja komandas biedrus! Speciālists taču pārstāv muzeja viedokli un visi kopā valdes locekļi pārstāv, aizstāv un veido nozares viedokli.

Nonākam pie jautājuma, ar kuru sāku šīs pārdomas – kāpēc jābūt iekšā?

Lai profesionāli pilnveidotos un pozicionētu sevi (gan kā indivīdu un nozares profesionāli, kā kolektīvo LMB biedru, gan arī kā nozari kopumā) kā aktīvu spēlētāju kultūrpolitikas sfērā.

Mūsu ir daudz (pēc notikušajām muzeju reorganizācijām Latvijas muzeju biedrībā ir 92 kolektīvie biedri jeb muzeji) un mūsu viedoklim ir jātop dzirdētam un saklausītam. Mums ir jāizvirza profesionālas un faktos balstītas prasības, jāpauž nozares viedoklis un jāspēj sadzirdēt patērētāju, kultūrpolitikas un izglītības politikas veidotāju, un sadarbības partneru viedoklis. Mums sevi ir jāapzinās un jāpilnveido kā saliedētu muzeju nozares profesionāļu komandu.

Informācija par kopsapulci un pieteikšanoshttp://www.muzeji.lv/lv/museums/museums-association/2012/latvian-museums-association-s-annual-conference/

Kā uzrakstīt labu preses lapu?

2012-02-13T07:05:00.001-08:00

Ceturtdien, 9.februārī vadīju Latvijas muzeju biedrības organizēto praktisko semināru “Kā uzrakstīt labu preses lapu?” Šis seminārs bija īpašs divu iemeslu dēļ. Jau vairāk nekā pusgadu administrējot www.muzeji.lv, novēroju, ka daudziem muzejiem joprojām grūtības rada sava produkta vai pakalpojuma pozicionēšana preses lapas vai preses relīzes formātā. Radās doma par metodiskas palīdzības nepieciešamību. Otrs iemesls, kāpēc seminārs bija īpašs – nelielais dalībnieku skaits – 6 muzeju speciālisti (aukstuma dēļ gan 2 no 6 ziņoja par saslimšanu). Dalībnieku skaits likās tiešām veiksmīgs, jo jāņem vērā kautrīgums un atturība izteikties, kur nu vēl savas nezināšanas izrādīšana un jautājumu uzdošana lielā semināra dalībnieku pulkā. Šajā gadījumā nelielajā grupā darbs noritēja samērojot teorētiskus ieteikumus, formulas, praktiskus novērojumus, kļūdu izvērtējumus un dalībnieku jautājumus un novērojumus no prakses.

Par cik arī man šāda strādāšana mazā grupā, kas paredz pilnīgi citu pedagoģiskā darba metodi, bija pirmo reizi, vienojāmies, ka dalībnieki ne tikai mācīsies, bet arī vērtēs semināra formātu un iesūtīs savu vērtējumu par semināra norisi. Ar nepacietību gaidu vērtējumu, arī pati nojaušot semināra veiksmes un pieļautās kļūmes.

Pēc trīs stundu semināra, liekas nepieciešami izdarīt personiskus secinājumus. Semināra materiālu nepārstāstīšu bloga formātā, bet galvenos uzsvarus gribu salikt gan.

Kā tad uzrakstīt labu preses lapu?

1. Preses lapa jāraksta skaidri un rakstītājam būtu jānodefinē, kam preses ziņa tiek rakstīta.

2. Preses lapa nav pasākuma apraksts vai anotācija. Pirmkārt, tas ir medijiem domāts vēstījums.

3. Preses lapu varam rakstīt ne tikai par pasākumu vai izstādi, bet arī par personāla, speciālista vai muzeja sasniegumiem, jauniem produktiem un pakalpojumiem, īpašiem notikumiem. Sasaistot šo semināru ar 10.februārī notikušo LMB semināru “Kā inovatīvi izmantot muzeju krājumu?”, jāsecina, ka lielisks preses materiāls var tikt veidots gan par virtuālo muzeju, gan mēneša priekšmetu, gan arī akciju “Viens gads muzeja krājumā”. Muzejos tik daudz interesantas lietas tiek darītas, bet ne vienmēr protam interesanti un, galvenais, profesionāli, par to pavēstīt iespējamajām ieinteresētajām mērķauditorijām.

4. Preses lapas mērķis ir ne tikai vēstīšana par notikumu un pasākumu, bet arī stāsta, leģendas radīšana, kā arī uzmanības pievēršana līdz tam nezināmam muzeja priekšmetam, kolekcijai vai piedāvājumam.

5. Rakstot preses lapas bieži aizmirstam, ka tās domātas nevis citiem akadēmiķiem, zinātniekiem, pētniekiem, novadpētniekiem, bet gan žurnālistiem, redaktoriem, lasītājiem. Domā kā lietotājs!

6. Raksti interesanti! Ja pats nespēj pārlasīt savu preses lapu, tad tā ir pirmā pazīme, ka preses lapa nav laba. Taču jāatceras, ka interesantais ir jāpasniedz profesionāli!

Izvērtējot biežākās kļūdas, lai cik tas dīvaini liktos, muzeji joprojām grēko tieši ar neuzmanības, es tās sauktu par “attieksmi veidojošām” kļūdām:

1. pasākumu, izstāžu, akciju sākuma un beigu datumi nereti pazūd;

2. preses lapa tiek sūtīta pēdējā brīdī;

3. e-pastam nav nosaukuma vai pavadošā teksta, tikai pielikums;

4. preses lapai nav pavadošā vizuālā materiāla;

5. nepareiza vai pavirša fotogrāfiju atlase – ļoti lielas, ļoti mazas, intrigu neradošas, neaktuālas;

6. preses lapas vietā tiek sūtīta afiša;

7. preses lapai nav autora, kontaktu.

Šīs ir tikai nedaudzās sīkās kļūmītes, kas rodas preses lapu sastādītājiem, bet regulāri saņemot šādas ziņas, tas kļūst kaitinoši un, bezšaubām, rada viedokli par sūtītāju. Daudzas no pieminētajām kļūmēm ir viegli novēršamas, uztaisot speciālu muzeju preses lapas formulu – no kā preses lapa sastāv, kur jāliek svarīgākie uzsvari, kā pareizi parakstīt preses lapu utt.

Internetā atrodami daudzi labi palīgmateriāli iesācējiem, tāpat nu jau var pašpikot no daudziem muzejiem, jo arvien vairāk Latvijā ir muzeju, kuri saprot preses lapas nozīmi, veidojot iestādes publisko tēlu. Arvien lielāka nozīme tiek pievērsta gan saturam, gan dizainam un regulārai preses lapas uzlabošanai. Arī šajā ziņā kļūstam arvien profesionālāki. Un, manuprāt, muzeji viens otram padomu nekad nav lieguši. Papētiet, kura muzeja preses lapas šķiet labākās, un apjautājieties kolēģiem pēc padoma.

Ja vien zina dažas preses lapas formulas, iemācās savu ziņu redzēt no lietotāja viedokļa un nepieļauj muļķīgas neuzmanības kļūdas, uzrakstīt labu preses lapu nav nemaz tik sarežģīti.

Lai labi rakstās!

Muzeju profesionālis lasa

2012-01-27T00:30:00.001-08:00

2010.gada nogalē un 2011. gadā izdotā muzeju nozares “Noteikti jāizlasa!” literatūra. Inetas Zelčas Sīmansones izlase

Divas pēdējās dienas intensīvi dzīvojot līdzi Eunamushttp://www.eunamus.eu/ organizētajai Eiropas Nacionālo muzeju konferencei Briselē, atklāju, ka neesmu izlasījusi Lesteres profesora Simon Knell un viņa darba grupas veidoto grāmatu “National Museums: New Studies from Around the World” (izdota: dec, 2010), kam obligāti būtu jābūt katra muzeologa vai muzeju profesionāļa grāmatu plauktā.

Tostarp, atcerējos par vēl vienu iztrūkumu savā grāmatu plauktā – “The Routledge Companion to Museum Ethics. Redefining Ethics for the Twenty-First Century Museum”, edited by Janet C. Marstine (izdota: jūn, 2011). Par šo grāmatu ieinteresējos oktobrī Somijā, kad “The Learning Museum”http://www.lemproject.eu/ projekta partnerorganizācijas – Denveras universitātes profesore Christina Kreps, diskutējot par uzskatu maiņām muzejos, rādīja šo grāmatu, kurā publicēts arī viņas raksts, un man par pārsteigumu teica, ka arī muzeju ētika piedzīvojot straujas pārmaiņas. Līdz tam nebiju iedomājusies par muzeju ētikas mainīgo dabu, bet, izšķirstot izdevumu, bija sajūta – noteikti jāizlasa, jo autori uz ētiku skatās pavisam citā, neierastā rakursā.

Abas grāmatas ir iegādājamas, veicot pasūtījumu http://www.amazon.com, tikai ņem vērā, ka nepieciešama kredītkarte, man pirmoreiz pasūtot bija liela vilšanās, kad, uzpildījusi virtuālo iepirkumu grozu, grasījos veikt maksājumu, bet mana algas karte tika klasificēta kā nederīga maksājuma veikšanai.

Kopš studijām Lesterē, kad laiks tika sadalīts tikai starp studijām un muzeju literatūras “aprīšanu” (īsta studenta idille bija svaigi atvērtā universitātes bibliotēka, bet arī nelielajā universitātes shopā ar KKF atbalstu studējošs profesionālis varēja šo to iegādāt), jāatzīst muzeju literatūrai esmu pievērsusies sistēmiski, apzinot man specifiski interesējošo jaunāko literatūru un cenšoties to izlasīt, taču daudz mazākā intensitātē nekā Lesteres posmā. Liels atspaids un iedvesmas avots šajā pēcstudiju posmā bija Lielbritānijas muzeju asociācijas bagātīgā mājaslapahttp://www.museumsassociation.org/home, kur, ja vien tu esi biedrs un tev ir savs pieejas kods rakstiem, var izlasīt praktiski visu par aktualitātēm muzeju pasaulē gan teorijā, gan praksē. Muzeju profesionāļi man varētu pārmest pārlieku aizraušanos ar Lielbritānijas muzeju studiju skolas jeb tradīcijas citēšanu, popularizēšanu un reizēm arī savveida “pielūgšanu”, taču kopš esmu šo skolu iepazinusi, kur muzeju prakse pierāda tavas teorētiskās zināšanas, īsti kontinenta teoretizējošajai muzeoloģijai nepiekrītu. Tas tā, lai veidotos pamats diskusijām ar dažiem citiem Latvijas kolēģiem, kuriem tuvāka šķiet kontinentālā muzeoloģija. Kaut gan atzīstu, ka, piemēram, vakar konferencē mani ļoti aizrāva Šveices muzeologa Martina Šērera referāts. Nenoliedzami laba muzeoloģiskā doma attīstās arī Krievijā, tikai atkal - vairāk uzturoties rietumos, pie Krievijā izdotajām grāmatiņām pagaidām neesmu iemanījusies tikt.

Savukārt, atkal raugoties tuvākajā nākotnē, šķiet arvien aktuālāka kļūs specifiskas literatūras “aprīšana” un ne tikai muzeju jomā, jo esmu nolēmusi sistēmiski pievērsties mārketinga menedžmentam.

Izvērtējot 2011.gadā iznākušās (angļu valodā pieejamās) muzeju nozares grāmatas, mans nozares “Noteikti jāizlasa!”

Galvenais akcents uz man tuvajām interpretācijas, pieejamības un sociālo mediju muzejos tēmām:

“Museum Gallery Interpretation and Material Culture” (Routledge Research in Museum Studies), by Juliette Fritsch

“Social Design in Museums: The Psychology of Visitor Studies Volume One” and “Social Design in Museums: The Psychology of Visitor Studies Volume Two”, by Stephen Bitgood

“Museums at Play: Games, Interaction and Learning”, by Katy Beale

“Teaching in the Art Museum: Interpretation as Experience”, by Rika Burnham and Elliott Kai – Kee

“Creativity and Technology: Social Media, Mobiles and Museums”, by James E. Katz, Wayne LaBar, Ellen Lynch

Taču nevaru atturēties, atsevišķi neizdalot mākslas muzejus un muzeju ilgtspēju:

“The Museums of Contemporary Art”, by Jesus Pedro Lorente

"Sustainable Museums: Strategies for the 21st Century”, by Rachel Madan

“Transforming Museums in the Twenty-first Century” (Heritage: Care-Preservation-Management), by Graham Black

Visas šīs grāmatas (un simtiem citu bezgala jauku un noderīgu muzeju nozares grāmatiņu) var iegādāt http://www.amazon.com.

Voluntieri muzejā - plusi un mīnusi

2012-01-26T05:04:00.001-08:00

Šis blogs ir neliels kopsavilkums.

Pirmkārt, ir aizvadīta darbīga un, manuprāt, komandas garu stiprinoša pirmā nedēļa kopā ar 2 burvīgām Budapeštas mākslas muzeja voluntierēm (Grundtvig Senioru mobilitātes projekta eeVa pirmajām dalībniecēm), LNMM voluntieriem un manām LNMM Komunikāciju nodaļas kolēģēm. Darbs turpinās arī šonedēļ un nākamnedēļ, bet iespaidu jau gana daudz, lai dažus secinājumus izdarītu.

Otrkārt, piektdien, 20.janvārī notika Latvijas muzeju biedrības seminārs “Voluntieru darbs muzejā” un arī šajā sakarā ir jāsummē secinājumi par ieguvumiem, izaicinājumiem un rezultātiem, kas pavada brīvprātīgā darba tradīciju ieviešanu muzejā.

Bloga nosaukums nav oriģināls, bet tieši šadā veidā ar plusiem un mīnusiem šoreiz liekas pareizāk veidot kopsavilkumu. Īpaši, ja tas tiek darīts balstoties savā un organizācijas pieredzē. Par voluntieru / brīvprātīgo – gan viesu no Budapeštas, gan LNMM voluntieru – pieredzi kopsavilkums sekos, visdrīzāk, kad būsim šo trīs nedēļu pirmo maratonu noslēguši, uzklausījuši ne tikai pirmās nedēļas viedokļus, bet veikuši visa procesa izvērtējumu, izdarījuši lielākus secinājumus un nedaudz iezīmējuši nākotnes redzējumu.

Kā viens no pirmajiem nosacījumiem, diskusijā par brīvprātīgo darba iespējām, jāmin motivācija. Galvenokārt, motivācija no muzeja puses. Kas ir tie nosacījumi, kāpēc gribam brīvprātīgos palīgus iesaistīt muzeja darbā? Vai tikai pašreiz modē esošās brīvprātīgo programmas? Ceru, ka nē. Profesionāli vērtējot, muzeja motivācijai būtu jābūt stratēģiski izsvērtai, domājot gan par muzeja iespējām, gan prioritātēm, gan arī par tik praktiskām lietām kā brīvprātīgajiem darāmie darbi, darbinieku skaits muzejā un speciālistu komunikācijas prasmes. Atbildiet uz jautājumiem – kāpēc muzejam ir svarīgs voluntieru darbs? Ko labu voluntēšana muzejā dos pašam dalībniekam? Kā mēs strādāsim kopā? Vai muzeja personāls tam ir gatavs? Kas būs tie darbiņi, kuros iesaistīsim brīvprātīgos? Kāda būs programmas struktūra? Vai esam pietiekami elastīgi un, izvērtējot pirmo pieredzi, esam gatavi programmā ieviest izmaiņas? Iespējams, muzejam pašlaik ir citas prioritātes?

Ja ar muzeja / institūcijas motivāciju viss kārtībā, tad tas ir pirmais programmas pluss, ja motivācija klibo, iesaku šobrīd no idejas par voluntieru iesaisti atteikties.

Otrs savarīgs nosacījums, protams, pašu brīvprātīgo motivācija. Un šeit varam dalīties LNMM pieredzē – pirmkārt, ir skaidri jānodefinē, ko voluntieriem lūgsim darīt, kā viņiem “maksāsim”, kā pateiksimies un novērtēsim, bet arī ko no viņiem prasīsim un kā viņu veikumu uzskaitīsim. Ir jābūt stingriem atlases principiem, kādām kvalitātēm ir jāpiemīt cilvēkiem, kurus muzejs grib redzēt savā komandā kā brīvprātīgā darba veicējus. Šādu kritēriju esamība ir otrais pluss, neesamība – liels mīnuss, kas reizē nosaka arī to, ka pat vismotivētākais programmas dalībnieks, neredzot kritērijus un stratēģiju no paša muzeja puses, vienā brīdī kļūs nemotivēts.

Liela nozīme šajā procesā ir programmas koordinatoram – spēja reaģēt uz situāciju, labas komunicēšanas spējas, iejūtīgums, spēja veidot komandu, spēja dzirdēt un uzklausīt viedokļus, kā arī spēja būt programmas “mammai vai tētim”. Ja koordinatoram / programmas vadītājam šādas īpašības un spējas piemīt, tas ir vēl viens pluss, runājot par brīvprātīgo darbu muzejā.

Manuprāt, veiksmes ķēdes viens no nozīmīgākajiem posmiem, ir apmācības. Brīvprātīgo apmācības ne tikai programmas sākumā, bet, jo īpaši, procesa gaitā. Svarīgi papildināt zināšanas arī programmas vadītājam, koordinatoram, jo elastīgums un jaunu prakšu apguve, pašlaik vēl zīdaiņa stadijā esošajam brīvprātīgo darbam muzejos, ir noteicošā, lai pēc gadiem teiktu: Mēs to lieliski izdarījām! Jau pašlaik, izvērtējot LNMM praksi, mēs varam teikt, ka šo dažu gadu laikā, esot atvērtiem jaunām idejām, praksēm un literatūrai, tāpat diskusijām ar pieredzējušākiem kolēģiem rietumu muzejos, mēs esam ļoti daudz mācījušies, mainījušies, pilnveidojušies un, galvenais, šīs zināšanas varam izmantot ne tikai vienas programmas ietvaros, bet arī komunikācijas procesa ar apmeklētāju nodrošināšanai kopumā. Gatavība tālākizglītībai un apmācībai (gan speciālistiem, gan voluntieriem) ir vēl viens pluss procesā. Un otrādi, manuprāt, programma nonāks strupceļā, ja to izveidosiet un uzskatīsiet, ka tā ir lieliska, laika gaitā neatradot motivāciju to pilnveidot.

Nedaudz jau pieminēts iepriekš, bet ļoti nozīmīgs ir pats process – programma, aktivitāte, brīvprātīgā darba veikšana. Ir svarīgi jautājumus un izvērtēšanu veikt ne tikai programmas / procesa sākuma posmā, bet arī programmas laikā – komentāru uzklausīšana un viedokļu dzirdēšana, diskusijas un no tām izrietošie uzlabojumi, kā arī tālākas apmācības. Un svarīgi atcerēties – lai process būtu veiksmīgs, ir jāuzklausa ne tikai brīvprātīgo viedoklis, kas bez šaubām ir ļoti svarīgs, bet ir jāatrod laiks arī muzeja viedokļa uzklausīšanai, izvērtēšanai, secinājumiem. Ko domā koordinators, ko domā iesaistītie speciālisti? Vai ieguvēji ir gan brīvprātīgā darba veicēji, gan muzejs? Ja jā, tad tas ir pluss par labu programmai, ja nē, tad atkal nepieciešams izvērtējums – vai turpinām, vai uzlabojam, vai kaut ko kancelējam.

Pašreizējā programmas attīstības stadijā, tie ir svarīgākie secinājumi.

Bet der atcerēties, kā jebkurai programmai vai darbam, ko darām, arī brīvprātīgo programmai, mūs ir jāiedvesmo. Ja programmas veidotājs un līdz ar to arī institūcija būs iedvesmoti un motivēti, tad arī rezultāts būs lielisks.

Gada summa

2012-01-12T01:53:00.001-08:00

Jauno gadu sagaidot, pēc institucionāla ieraduma tiek summēts gada laikā paveiktais.

Latvijas Muzeju biedrībai 2011.gads noteikti bija ļoti rosīgs, enerģiju pieprasošs, bet vēl vairāk pozitīvu lādiņu un profesionālu gandarījumu sniedzošs.

Ja uzsvaru liekam uz skaitliskajiem rādītājiem, tad varētu teikt, ka LMB šogad ir piedalījusies maratonā – mēnesī vismaz viens seminārs muzeju speciālistiem (atskaitot vasaru, kad tomēr nenotika dīkstāve un bija intensīvs darbs pie jaunās mājaslapas izveides, bet par to atsevišķi). Īsts semināru maratons, sākot ar “Izstādes anatomiju” janvārī, kam sekoja “Voluntieri muzejā”, “Gimenēm draudzīgs muzejs”, “Muzeji un sociālie mediji”, “Mājaslapa kā mārketinga instruments”, “Muzeja mārketings”, “Ideālais muzejpedagogs” un noslēdzot ar lielisku, nākotnē iezīmētu apjomīgu LMB projektu, semināru “Priekšmeta stāsts”. Protams, maijā tradicionālās muzejdienas un gada noslēgumā tradicionālā Muzeju direktoru un vadītāju gada atskaites sanāksme un, skaitliski padarīto mērot, LMB caur šiem pasākumiem uzrunājis un profesionāli pilnveidoties palīdzējis vairāk nekā 700 Latvijas muzeju speciālistiem.

Tā padarīto darbu sarakstā izskatās semināri un pasākumi, kas bez šaubām gandarī. Paldies visiem tiem, kas piedalījās LMB semināros, liels palies visiem lektoriem, kas dalījās pieredzē un zināšanās un vēl lielāks paldies muzejiem, kuros šie semināri 2011.gadā notika. Paldies Latvijas Dabas muzejam, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejam, Rīgas Motormuzejam, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejam un īpaši liels paldies Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Paldies Mārai Lācei par atbalstu un koleģiālu, dažreiz arī personisku padomu!

Ja, savukārt, vērtējam padarīto no kvalitatīvā jeb NOZARES TĒLA VIEDOKĻA, tad šogad gandarījums ir īpaši liels. Un ļoti gribētos ticēt, ka tas ir tikai labs sākums, pirms lielāka veikuma.

2011.gada vidū tika atklāta LMB jaunā, modernizētā mājaslapawww.muzeji.lv. Mājaslapa tika modernizēta ar KKF atbalstu. Jāatzīst, ka vēl daudz uzlabojumu veicami, bet jau pašlaik varam ar gandarījumu teikt, ka lapa ir izdevusies. Un tas ir nevis tikai mūsu pašu pašapmierinātais vērtējums, bet kolēģu, lietotāju un nejaušu lapas apmeklētāju viedoklis. Prieks par daudziem, jo daudziem pozitīvajiem vērtējumiem, tāpat prieks par konstruktīvu kritiku – to paturam prātā un mēģinām risināt. Mājaslapa veidota tā, lai katrs interesents atrastu sev ko interesantu un noderīgu, arī pilnveidojošu un izglītojošu. Man kā muzeju komunikāciju speciālistei, kura 9 gadus mēģināja muzeja apmeklētājus dalīt pēc interesēm, vecumiem, vēlmēm un piedāvāt katram savu abilstošu programmu, kopā ar komandu veidojot šo lapu nebija grūti atmest šo veco stiķi, taisni otrādi, tas nāca tikai par labu, jo mājaslapā ieintegrējām dažādām vēlmēm un interesēm atbilstošus piedāvājumus. Ir sadaļas, kuru galvenā mērķauditorija ir muzeju speciālisti, piem., Muzeju speciālistiem, Intervijas (kaut gan daži nemuzejnieki ir atzīmējuši, ka gaida tieši jaunākās intervijas). Un tad ir īpašās sadaļas visplašākajam iespējamajam muzeju apmeklētāju lokam, piem., Aktualitātes. Pagaidām mēs vēl tikai cenšamies, bet mūsu mērķis ir būt par drošticamāko informācijas avotu, ja plānojat kādu dienu iet uz muzeju un jātiek skaidrībā, ko tad kurā muzejā šodien piedāvā.

Aktualitāšu sadaļai jākļūst par Jūsu ceļvedi. Drošticamu ceļvedi.

Galvenajām sadaļām ir komentēšanas un patīk/nepatīk iespējas. Mēs priecājamies par katru komentāru un ceram, ka diskusiju kultūra attīstīsies, pilnveidosies un būs patiesi auglīga gan mums kā produkta piedāvātājiem, gan jums kā lietotājiem. Atkal jāpiezīmē, ka mēs gaidam ne tikai slavas dziesmas muzejiem un savam darbam, bet arī konstruktīvu kritiku. Es gribētu uzsvērt - konstruktīvu, jo paturam tiesības žultainu, nekorektu informāciju no savas lapas izņemt.

Neiztrūkstoša jaunās mājaslapas sastāvdaļa ir sociālo mediju klātbūtne – mājaslapa savienota ar twitter kontu, facebook un LMB blogu, tāpat Jūswww.muzeji.lv atrodamās ziņas varat pārtvītot un citādi dalīties ar draugiem, radiem, kolēģiem un paziņām.

Ļoti liels profesionāls prieks par blogu sadaļu, jo tur varat lasīt muzeju speciālistu pārdomas, komentārus un paši komentēt. Tas ļauj turēt roku uz pulsa un katru nozares aktualitāti komentēt. Aicinu arī citus kolēģus vai arī kādu muzeja apskatnieku ne no muzeju nozares, kas ir gatavs regulāri paust savas domas par muzeju nozari un muzejos notiekošo, piebiedroties!

Ar patiesu profesionālu prieku vērojam, ka mājaslapas lietotāju skaits katru mēnesi pieaug – ne astronomiskos ātrumos, bet proporcionāli mūsu ieguldījumam, satura kvalitātei. Te jāsaka liels paldies visiem muzejiem par aktuālo, interesanto un savlaicīgo ziņu iesūtīšanu. Arī šajā jomā speram tikai pirmos, bet diezgan pārliecinošos soļus. Mācamies rakstīt interesanti, mācamies pasniegt ziņas “garšīgi”.

Turpinot izvērtēt kvalitatīvos veikumus, jāatzīmē starptautiskā sadarbība. Latvijas muzeju biedrība jau otro gadu ir Eiropas Muzeju organizāciju sadarbības tīkla (NEMO) http://www.ne-mo.org/ biedrs un kopš 2010.gada beigām arī Starptautiskā sadarbības tīkla “Muzejs, kurš mācās” (LEM)http://www.lemproject.eu/ asociētais partneris.

Skatoties nākotnē, jāiezīmē šo sadarbību būtiskā loma Latvijas muzeju nozares tēla pozicionēšanā Eiropas mērogā. Gluži kā intervijā LMB mājaslapā atzīmē LNVM direktors Arnis Radiņš: Mēs noteikti esam konkurētsējīgi! Pievienojos Arnim Radiņam, piekrītot, ka mēs esam konkurētspējīgi, bet sava vieta starptautiskajā arēnā ir, pirmkārt, jāiekaro un, otkārt, kvalitatīvi un profesionāli jānopozicionē.

2012.gada lielais notikums būs LNMM un LMB rīkotā startautiskā konference “Starpkultūru dialogs un sociālā kohēzija muzejos” (Intercultural Dialog and Social Cohesion in museums), kura notiks aprīlī Rīgā un pulcinās muzeju profesionāļus no vairāk kā 17 valstīm. Konference notiks LEM projekta ietvaros.

Vēl iezīmējot 2011.gadā iesākto un 2012.gadā par LMB prioritāti uzskatāmo darbu, jāmin projekts “Vērts redzēt Latvijas muzejos”, kas paredz līdz 2014.gadam, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, izveidot Latvijas muzeju kopīgu virtuālo ekspozīciju, kur katrs no Jums un mums varēs komentēt un veidot savu Latvijas vēstures stāstu. Vairāk par šo projektu, lasiet http://www.muzeji.lv/lv/blogs/ineta-zelcha-simansone/priekshmeta-stasts/

2012.gadā vēlot auglīgas sadarbības un profesionālu izdošanos,

Ineta Zelča Sīmansone,

Latvijas muzeju biedrības priekšsēdētāja

Muzejs un voluntieri. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) pieredze

2012-01-11T02:30:00.000-08:00

Pirmdien, 16. janvārī LNMM ierodas divas pirmās seniorvoluntieres no Budapeštas mākslas muzeja, Ungārijā, lai muzeju un Muzeja Vēstnešus iepazīstinātu ar Budapeštas mākslas muzeja brīvprātīgā darba praksi, kā arī no LNMM speciālistiem un brīvprātīgā darba veicējiem uzzinātu par programmas "Muzeja Vēstneši" darbību, piedalītos aktivitātēs un apgūtu LNMM Vēstnešu programmas nianses.

Vizīte notiek Grundtvig atbalstītā Voluntieru senioru mobilitātes projekta ietvaros (2011 - 2013). Projekts paredz pieredzes apmaiņu. Šoreiz pieredzi gūs muzeja brīvprātīgie palīgi un pēc tam ar šo pieredzi dalīsies savos muzejos.

Jau pašlaik, koordinējot mobilitātes dalībnieku programmu, ir skaidrs, ka šī projekta ietvaros mācīsies ne tikai mobilitātes dalībnieki – seniori voluntieri, bet arī iesaistītie muzeji un visi muzeju brīvprātīgā darba programmā iesaistītie dalībnieki. Uzzināsim un dalīsimies pieredzē ne tikai par Voluntieru programmu Budapeštas mākslas muzejā, Brīvprātīgo programmas iecerēm LNMM, bet arī veicināsim starpkultūru dialogu un papildināsim profesionālās zināšanas. Jauns izaicinājums visiem iesaistītajiem.

Projekta ietvaros jaunas, interesantas lietas uzzinās ne tikai mobilitātēs iesaistītie voluntieri un LNMM Vēstnešu programmas dalībnieki, kuri piedalīsies speciālās programmas aktivitātēs, kas vērstas uz dialogu, diskusiju un iemaņu apguvi, bet arī Latvijas muzeju speciālisti, jo 20.01. aicinām apmeklēt LMB semināru, kurā dalīsimies pieredzē un diskutēsim par voluntieru darba iespējām, problēmām un izaicinājumiem muzejoshttp://www.muzeji.lv/lv/museums/museums-association/2012/lma-seminar-volunteers-in-the-museum/

Ja zini, ka kāds no taviem radiem, draugiem un paziņām gribētu kļūt par LNMM Vēstnesi, bet vēl nav pieteicies, aicinām izmantot iespēju, jo šonedēļ LNMM ir izsludinājis jaunu dalībnieku uzņemšanuhttp://www.muzeji.lv/lv/museums/latvian-national-museum-of-art/all/become-a-volunteer-in-latvian-national-museum-of-art/

Sāc jaunu gadu ar sevis pilnveidošanu, piedalies!

Muzeja sociālā loma

2011-11-24T01:38:00.001-08:00

Par muzeju sociālo nozīmi jeb lomu esmu domājusi jau pietiekami ilgi. Par to, ka muzejs nav tikai retu priekšmetu krātuve. Neapšaubāmi, krājums, vērtības, ko muzeji kolekcionē, saglabā, rāda apmeklētājam, ir galvenais muzeja pastāvēšanas nosacījums. Ja nebūtu priekšmetu krājuma, mēs tikpat labi muzeju varētu pārkvalificēt par bibliotēku, arhīvu, kultūras namu utt. Krājums ir muzeja esības pamats, bet ar to vien muzejs nekļūst par muzeju tā sociālās lomas nozīmē, iespējams, tikai par retu mantu krātuvi.

Jau tikko sākot strādāt muzejā, mani nelika mierā doma, ka muzejs ir kaut kas vairāk, daudz vairāk. Ka muzejam kā institūcijai ir liela, patiesībā milzīga, ietekme, jo muzejs ir ne tikai kolektīvās / sociālās atmiņas glabātājs, bet arī veidotājs. Arī gaumes, identitātes un pilsoniskuma veidotājs.

Muzeja sociālo nozīmību vērtējot, jāmin ne tikai kolekcionēšanas, bet arī izglītojošā funkcija, ne tikai mantojuma glabāšana, bet arī radošums un inovativitāte tā izzināšanā. Tikai caur dažādā apzināšanos un izprašanu, caur salīdzināšanu un diskusijām, mēs kļūstam atvērtāki pasaulei, iecietīgāki pret svešādo un savādo.

Muzejiem ir milzīgs potenciāls. Un šis potenciāls tikai pieaugs. Jo modernāka sabiedrība mēs tapsim, jo vairāk mēs meklēsim un izcelsim tradīcijas, mantojumu.

Idejas virmo gaisā un tās jāspēj uztvert. Jau ilgāku laiku domājot par muzeja ekonomisko vērtību (lai cik pašlaik neizmērāma tā šķistu pētījumu trūkuma dēļ), pirms nepilnām 2 nedēļām, piedaloties ikgadējā Eiropas Muzeju organizāciju sadarbības tīkla sanāksmē Atēnās, manās rokās nonāca Nederlandes kolēģu veikums – pētījums “Muzeju sociālais nozīmīgums” (The Social Significance of Museums). Pētījumās tiek balstīts uz piecām muzeja kā institūcijas vērtībām:

Kolekciju vērtība,

Piederības vērtība,

Izglītojošā vērtība,

Pieredzes vērtība,

Ekonomiskā vērtība.

Un analizējot šīs vērtības muzeju kontekstā, jāatzīst, ka muzejam ideālā gadījumā piemīt / jāpiemīt visām šīm 5 vērtībām un, iespējams, mēs spējam nodefinēt vēl kādu citu, papildinošo, vērtību. Īstenojot šīs piecas vērtības, muzeji dod savu unikālo ieguldījumu – kā sektors kopumā, sadarbībā ar valdību, ar izglītības iestādēm, medijiem, privāto sektoru un sabiedrību kopumā.

Svarīgi, ka pie apmeklētāja, kā visu vērtību mēra pieturas arī Rakstniecības un mūzikas muzeja vadītāja Ilze Knoka, intervijā LMB mājaslapai (intervija mājaslapā drīzumā). Vēl sarunā ar Ilzi secinājām, ka, lai sektorā notiktu izaugsme, nepieciešams uzlabot mēhānismus, kā mēram sava darba efektivitāti. Šeit mēs atkal nonākam ne tikai pie pieredzes vai kolekciju vērtības, bet, galvenokārt, pie ekonomiskās vērtības. Tajā pašā laikā atceroties, ka tikai tad, ja muzejam ir profesionāli veidotas izstādes, iekļaujošas programmas un sakārtota infrastruktūra, mēs varam runāt arī par ekonomisko atdevi.

Laikam vissāpīgākā atziņa, ka visus šos gadus ne pārvaldītāji, ne paši muzeji īsti ekonomiskās atdeves kategorijās nav domājuši. Muzeju infrastruktūra pagaidām noplicināta, algu jautājums zem katras kritikas un kaut vai šie divi pieminētie apstākļi liedz optimistiski skatīties uz tēla veidošanu un no tā izrietošo vēlēšanos šajos objektos tieši vai netieši tērēt.

Tomēr ir arī gandarījumu sniedzoši piemēri – gaidāmā LNMM rekonstrukcija, Rakstniecības un mūzikas muzeja pārbūve, tikko atklātais Mākslas muzejs Rīgas birža un nedaudzie rekonstruētie muzeji reģionos. Īstenojot infrastruktūras ieceres un iekārtojot muzejus balstoties jaunās, iekļaujošās un uz atvērtu muzeju orientētās stratēģijās, arī daudz pieminētajai ekonomiskajai vērtībai vienkārši neizbēgami jābūt.

Nevaru atturēties no kārdinājuma, piesaucot 5 vērtības un jauna tipa domāšanu, ierosināt izdarīt ļoti elementāru, bet tālejošu aprēķinu. Tikai iedomājieties, ka muzeji atceltu ieejas maksu skolēniem pastāvīgo ekspozīciju, kas ir daļa no mācību satura, apmeklējumam. Pašlaik skolēni par ieeju maksā pārdesmit santīmus. Paredzu, ka skolu grupu apmeklējuma skaits gada laikā pieaugtu vismaz 5 reizes. Iespaidīgs skaitlis statistikai. Un šeit neliela mārketinga viltība, skolēni taču visbiežāk nāk grupās un par nodarbību maksā vēl papildus, un krietni lielāku summu nekā par ieejas biļeti. Tātad, ja piecas reizes palielinās skolēnu skaits, tad palielināsies arī grupu apmeklējumu skaits, un muzejs sāks “pelnīt” par novadīto programmu, eksursiju nodarbību skaitu. Un 5 reizes vairāk jauno pilsoņu (gan krievu, gan latviešu, gan citu tautību) atnāks uz muzeju, paplašinās savu redzesloku un, iespējams, ja jūs būsiet bijuši gana izveicīgi un profesionāli, atvedīs uz muzeju arī savas mammas, tētus, omes un opjus.

Iespējams, tā ir tikai virspusēja kalkulācija, bet man šķiet, ka tas varētu būt pirmais solis vērtības radīšanai (ne tikai izglītojošās vai pieredzes, bet arī ekonomiskās). Tikai nedaudz mārketinga domāšanas un spēja redzēt 2 soļus uz priekšu.

Domājot ārpus kastes (Thinking out of the box)

2011-11-01T09:15:00.000-07:00

Oktobra sākumā apmeklēju konferenci “Atvērts muzejs” (Open Museum) Tamperē, Somijā. Maza, diezgan pelēcīga pilsēta, bet muzeji ar “atvērtiem” muzeju profesionāļiem. Atvērtiem izaicinājumiem, dinamiskai attīstībai, riskēšanai, profesionālai attīstībai un domu apmaiņai. Arī ambiciozi. Jo šajā mazpilsētā organizētajā muzeju konferencē piedalījās apmēram 200 muzeju speciālisti no vairāk nekā 30 valstīm (ieskaitot arī Kanādu, ASV). Ieradušies, lai diskutētu par 21.gadsimta muzeju.

Referātos, darba grupās un vēlāk arī neformālajās sarunās kā neatņemama 21.gadsimta muzejam nepieciešama īpašība tika minēta “atvērta domāšana”, kas paredz to, ka muzejs nebaidās riskēt, ka muzejs nav neitrāla vieta, ka muzejs dzird un tikai tad rīkojas (dzird savu lietotāju viedokli).

Mani trīs lielākie šīs konferences ieguvumi:

1. Austrālijas muzeju speciālistes Dr. Lindas Kelly (Audience Research Manager at the Australian Museum) referāts par 21.gadsimta muzeju.

Dr. Linda Kelly, analizējot 21.gs. muzeju, izdalīja trīs muzeju darbības laukus – fizisko, virtuālo (on-line) un mobilo. Kā jaunu izaicinājumu muzejiem īpaši uzsverot trešo darbības lauku, jo patreiz muzeju lietotājs pāriet uz aktīvu pasaules izzināšanu ar mobilajām interneta ierīcēm.

Linda Kelly savā priekšlasījumā atgādina, ka muzeja apmeklējuma laikā apmeklētājs veido pats savu nozīmi redzētajam un konstruē stāstus atkarībā no zināšanām, dzīves pieredzes, vecuma un interesēm.

Zīmīgi, ka viss, kas saistās ar tehnoloģiju progresu, nevar tikt uzlūkots tikai kā tehnoloģiju attīstība, kas uz muzejiem var arī neattiekties. Tehnoloģiju progress pieprasa arī muzeju darba psiholoģijas un stila maiņu – produktu un pakalpojumu formātā. Muzeja galvenā vērtība ir priekšmets un tā stāsts, un lietojot jauno tehnoloģiju un mobilo ierīču aplikāciju iespējas, muzeji spēj radīt pievienoto vērtību priekšmetiem, stāstiem, ekspogrāfijai. Arī sasniedzot un uzrunājot “citādo” apmeklētāju vai līdz šim ne-apmeklētāju.

Galvenā atziņa no Lindas Kelly referāta par 21.gadsimta muzeju – apmeklētājs ir gan savas pieredzes, gan muzeja apmeklējuma arhitekts. Svarīgi, ka muzejs un apmeklētājs kļūst par partneriem.

2. Asociētā profesore Christina Kreps no Denveras universitātes, kura, piedaloties “Starpkultūru dialoga” darba grupā, liberalizēja manu domāšanu attiecībā uz muzeju ētiku un kanoniem;

Galvenais uzstādījums - muzejam skaidri jāpzinās sava misija un vērtības. Taču muzeja ētika jāskata kontekstā. Routledge izdevniecība tikko laidusi klajā jaunu izdevumu “Muzeju ētika” (Museum ethics. Redefining Ethics fot the Twenty-First Century Museum, 2011, ed. Janet C, Marsyine), ko Christina Kreps dēvē par jauna veida muzeoloģiju. Muzeja ētikai noteikti jābalstās uz pamatnostādnēm, bet ne visas situācijas ir vienveidīgas un standartizētas. Ētiskās normas nav nemainīgas arī tradicionāli par konservatīvu devētajā muzeju sektorā. Tiek uzsvērta situācijas unikalitāte. Tāpat tiek uzsvērta nepieciešamība līdz šim plaši lietotā jēdziena “labas prakses piemērs” vietā lietot normatīvi atvērtāku “atbilstošas prakses” jēdzienu.

Christina Kreps ir pārliecināta par nepieciešamību domāt “atvērti”: attieksmju, uzskatu, darbības stilu nemitīga vērtēšana un atbilstošāko prakšu īstenošana.

3. “Starpkultūru dialoga” darba grupas diskusijas (atskaitot mani šajā darba grupā piedalās Vācijas, Anglijas, Itālijas, Kanādas un Austrijas muzeju kolēģi).

Globalizētajā pasaulē arvien pārliecinošāk tiek pausts viedoklis par starpkultūru dialoga lomu un nepieciešamību muzejos. Par muzeju kā ideālu platformu starpkultūru dialoga veidošanai, attīstīšanai, tolerantas, izglītotas un atvērtas sabiedrības veicināšanai diskutē visur – sākot no muzeju konferencēm, semināriem un nacionālo valstu valdībām, valdības deklarācijas veidojot, līdz pat diskusijām un darba grupām Eiropas institūciju līmenī. 20. un 21.oktobrī, piedaloties Eiropas Kultūras forumā 2011, Briselē, starpkultūru dialoga tēma, tostarp arī muzejos, bija dienas kārtībā.

Šobrīd aktuāli Ir dažādi starpkultūru dialoga izaicinājumi. Vieniem jārod dialogs ar tikko valstī iebraukušiem un uz dzīvi apmetušamies “potenciālajiem pilsoņiem”, ko problematizē aktuālā un brīžiem neprognozējamā imigrantu plūsma valstī (piem., Itālijā vai Vācijā). Latvijā, savukārt, dialogs jārod ar vēsturiski izveidojušos minoritāti, kas pat vairs viennozīmīgi nav nosaucama par minoritāti. Un tas atkal pieprasa “atvērtu” domāšanu.

Viena no atziņām, kas, manuprāt, mums kā jaunai, bet nacionāli diezgan kareivīgi noskaņotai valstij jāņem vērā, ir tā, ka mūsu katra kā indivīda identitāte ir nemitīgā mainībā, tāpēc jāatcerās, ka arī nācijas identitāte laika gaitā mainās, pilnveidojās, nobriest un attīstās.

Zīmīgi, ka arī citām valstīm jautājums par pareizās atbildes vai vienas vienīgas taisnības atrašanu noteiktos vēsturiskos brīžos kļūst īpaši aktuāls, bet atkal der atcerēties, ka starpkultūru dialogs nenozīmē konsensusa atrašanu. Konfliktsituācijas attīsībai ir pat svarīgas, un muzeji nav neitrālas vietas. Muzejs ir diskusiju un viedokļu apmaiņas vieta. Un muzejs, ņemot par pamatu tos bagātīgos nacionālos un starptautiskos resursus, ko tas glabā, var nodrošināt veiskmīgus apstākļus starpkultūru dialogam – diskusijām par identitāti, piederību un dažādību. Atvērts muzejs nepārstāv vienu konkrētu sabiedrības slāni, - muzejs ir daudzbalsīgs un atvērts dažādībai.

Domāsim ārpus kastes, domāsim atvērti!

Ideālais muzejpedagogs

2011-10-24T05:47:00.000-07:00

Kāds ir ideāls muzejpedagogs?

Vai vispār var būt un vai vajag būt ideālam?

Un kā ideāls muzejpedagogs ietekmē apmeklētāja pieredzi muzejā?

Par šiem un citiem saistītiem jautājumiem 17.oktobrī diskutējām Latvijas Muzeju biedrības organizētajā seminārā “Muzejs kā pieredze: Ideālais muzejpedagogs”, kas norisinājās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Hēges zālē.

Vieta nebija izraudzīta nejauši. Lai arī nedrīkstētu pārlieku saslavēt institūciju, kurā pati strādāju (labāk, ka to darītu citi), tomēr gribot, negribot jāatzīst, ka LNMM ir viens no muzeju izglītības pionieriem Latvijā. Un šeit es nedomāju tikai programmas skolu grupām, vai kādai citai specifiskai mērķauditorijai.

Vairāku gadu garumā LNMM mērķtiecīgi ir veidojis izglītības piedāvājumu tā, lai visdažādāko vecumu, interešu un sociālo grupu pārstāvji spētu atrast ko interesantu un aizraujošu sev – gan skolēni un skolotāji, gan ģimenes, gan neformālās mācīšanās tīkotāji, gan tie, kas grib papildināt zināšanas mūža garumā, gan tie, kas vienkārši grib atpūsties un kvalitatīvi piepildītu laiku pavadīt muzejā.

Neapšaubāmi, netrūkst mums Latvijā labas prakses piemēru arī citos muzejos – gan lieliskās, atraktīvās skolēnu un ģimeņu programmas Latvijas Dabas muzejā, gan pieaugušo programmas Kino muzejā, lieliskie Madonas un Tukuma muzeju piedāvājumi, tāpat Motormuzejs, Bauskas pils muzejs, Okupācijas muzejs, Jāņa Akuratera muzejs un daudzi, daudzi citi.

Bet kas ir mācīšanās muzejā veiksmes faktors?

Neapšaubāmi, Personības!

Par personībām, tad arī diskutējām.

Iedvesmu semināram deva vienmēr radošā, dzirkstošā un enerģiskā kolēģe Diāna Dimza Dimme. Intervēju Diānu LMB mājas lapai, un, atbildot uz jautājumu, kāpēc tu mīli muzeju, viņa tik dabiski nonāca pie atbildes – nemīlēt muzeju ir tas pats, kas nemīlēt savu vecmāmiņu. Bez komentāriem! Tā ir piederības un pēctecības sajūta. Drošības un arī misijas sajūta.

Vai labs muzejpedagogs ir tas, kas mīl savu muzeju, vai svarīgāk ir mīlēt apmeklētāju? Man, kura ilgu laiku ir strādājusi ar apmeklētāju diendienā, šķiet, ka nevar mīlēt muzeju, nemīlot apmeklētāju (Pat visspītīgāko, neieinteresētāko un klīrīgāko. Tos nez kāpēc mīl un atcerās visspilgtāk). Un mīlēt, saprast, noskenēt apmeklētāju, piedāvāt to, kas viņu interesē un kas viņam šajā brīdī ir nepieciešamākais, nozīmē arī mīlēt muzeju.

Iespējams, tēma bija noteicošā tam, ka seminārs bija izcili izdevies – dzirkstošs, radošs, diskusijām un jautājumiem pilns, interaktīvs. Lektori bija lieliski, klausītāji radoši un līdzdarboties griboši. Diskusijas auglīgas un saturīgas. Iespējams, mērķauditorijas dēļ – tie taču bija ideālie, radošie, sprēgājošie interpretācijas speciālisti, kas ir muzeja seja, muzeja ausis, muzeja mutes, kas ikdienā nodarbojas ar interpretāciju – skaidrošanu, mācīšanu, izglītošanu, bagātināšanu, tulkošanu.

Semināra uzstādijumu izpildījām, jo mērķis bija ne tikai dalīties labās prakses piemēros, bet arī mēģināt ideālā muzejpedagoga formulu izveidot. Katram savu un visiem kopēju. Katram semināra dalībniekam bija aizraujošas, pieredzē balstītas teorijas par to, kas ir ideāls muzejpedagogs.

LNMM Muzejpedagoģes, mākslinieces Diānas Dimzas Dimmes formula “Gribu nevis ideālu, bet dzīvu!”

Svarīga un ielāgojama Diānas atziņa, ka muzejpedagogs darbojas komandā. Idejas rodas daloties ar kolēģiem, pārrunājot, diskutējot, strīdoties un analizējot.

Juris Alsknis no Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja pat izstrādājis 10 baušļus, kurus īstenojot var tuvoties ideālajam muzejpedagogam. Jurim nu gan nebūtu jāuztraucās. Tieši tāpat kā Diāna, viņš nav redzēts nokārtu degunu, sakot, ka amats ir apnicis un pats nonācis rutīnas varā. Bet, iespējams, ideālums slēpjas arī tajā, ka viņi lieliski apzinās, ka pēc kāda laika, nepilveidojoties un neuzņemoties risku, jaunus izaicinājumus, jebkurš, pat ideālākais pedagogs riskē ar nonākšanu rutīnā, tāpēc viņi klusiņām dara visu, lai no nepieļautu.

Strādājot komandās, semināra dalībnieki veidoja savas ideālā muzejpedagoga formulas. Rezultāti?!

Zināšanas + Profesionāli pilveidojas + Stils + Labsirdīgs + Harizmātisks + Spēj riskēt + Kontrolē situācijas + Emocionāli stabils + Laimīgs + atraktīvs + nenoguris

Noslēgumā:

Savukārt, mans Ideāls muzejpedagogs = attieksme + profesionalitāte + pieredze + novērotāja spējas + jūtīgums + misijas apziņa + stils + spēja un vēlēšanās uzņemties riskus + izaicinājums + kopīgas valodas atrašana

Bet kā jebkurš profesionālis, arī muzejpedagogs nevar būt ideāls bez izaicinājumiem = dažāda vecuma mērķauditorijas + dažādi sociālie slāņi + kultūru atšķirības + jaunas metodes un pieejas + atvērtība jaunām idejām + un galvenais PROFESIONĀLĀ PILNVEIDOŠANĀS!

Paldies Jums mīļie! Jūs bijāt patiesi iedvesmojoši!

Muzejs un voluntieri

2011-10-04T11:17:00.001-07:00

Voluntieru programmas Latvijas muzejos vēl nav kļuvušas par tradīciju. Kaut arī bieži dzirdu no daudziem muzeju kolēģiem par lieliskiem voluntieriem, piemēram Kino muzejā, Fotogrāfijas muzejā u.c. Ir jau arī tā, ka paši daudz un dažādi voluntējam, veidojot papildprogrammas, koordinējot projektus un aktivitātes, iesaistoties sabiedriskās domas veidošanā un muzejus pārstāvošās organizācijās. Bet masveidā par programmām, un vēl ar tradīciju, pagaidām runāt pāragri.

Viena no nedaudzām, kas nedaudz transformējoties, attīstoties un skaitliski augot, manuprāt, uzskatāma par Īstu Voluntieru programmu ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Voluntieru jeb Vēstnešu programma. Izveidojusies 2009.gadā kā atbilde uz ekonomisko krīzi ar mērķi iesaistīt kultūras aktivitātēs aktīvus, darbīgus cilvēkus, kuri uz brīdi zaudējuši darbu. Šis pirmais posms, uz entuziasmu no abām pusēm balstīts, bija interesants un iedvesmojošs. Muzejs daudz ko uzzināja par sevi – ar skatu no malas, voluntieri – daudz ko par muzeju, kultūras mantojumu un muzeja pakalpojumiem. Un patiešām lieliski voluntieri – kas tulkoja, maketēja draugiem pieņemamā stilā, informēja radus, draugus un paziņas par muzejā notiekošo un, GALVENAIS, arī paši pilveidojās – nāca uz lekcijām, nodarbībām, eksursijām, izstāžu atklāšanām. Ideju un zināšanu apmaiņas process notika. Voluntēšana jau arī ir domu, darbu, ideju apmaiņa. Paldies pirmajiem Muzeja vēstnešiem, Jūs mūs iedvesmojāt!

LNMM radās papildināta, uzlabota un, ceru, ilgtsējīga un iekļaujoša programma, saglabājot Muzeja vēstnešu nosaukumu. Programma joprojām veidojas un attīstās. Mācās – gan koordinatori, gan voluntieri. Mācās gan no savām kļūdām, gan Rietumu kolēģu veikuma – tiekoties, diskutējot, lasot, piedaloties.

Programmai šogad un līdz 2013. gadam gaidāms liels izaicinijums. 2010.gadā kādā konferencē Kopenhāgenā, tiekoties ar Budapeštas mākslas muzeja kolēģi, radās doma par kopīgu senioru voluntieru projetu. Budapeštas muzejs ko līdzīgu divus iepriekšējos gadus bija darījis ar Mančestras muzeju.

Pirms dažām nedēļām saņēmām ziņu, ka mūsu Grundtvig Senioru Voluntieru mobilitātes projekts ir atbalstīts. Un nozīmē tas to, ka šoreiz nevis speciālisti brauks papildināt zināšanas, bet gan muzeja lietotājs – seniors voluntieris, kas būs darbojies un voluntējis LNMM un izcīnijis iespēju 3 nedēļas pavadīt radniecīgā institūcijā Budapeštā – novērot, mācīties, stāstīt par mūsu pieredzi un atvest jaunas zināšanas un jaunu pieredzi arī uz Latviju. Labākais piemērs, kā muzejs var ne tikai mācīt, bet arī mācīties. Mācīties no citiem caur sava lietotāja / voluntiera pieredzi un novērojumiem. Izaicinājums, bet reizē prieks un gandarījums. Un šis projekts ir tikai viens no nedaudzajiem voluntieru projektiem Eiropas muzejos Eiropas Savienības Brīvprātīgā darba gada 2011 ietvaros.

Muzejs un interpretācija

2011-09-28T09:00:00.001-07:00

Šķiet, ka muzeju nozarē ledus ir sakustējies. Ir arvērts jauns, mūsdienīgs Mākslas muzejs. Rīgas birža, LNMM Galvenā ēka gaida vērienīgu rekonstrukciju, ir paziņots par Norvēģijas finansējuma piešķiršanu vairākiem muzejiem, tostarp Rakstniecības un mūzikas muzejam. Arī ārpus Rīgas vērojama tendence sakārtot muzeju infrastruktūru – Latgales Kultūrvēstures muzeja piebūve, necik sen Balvu muzejs, Kuldīgas muzejs, uzlabošanas darbi notiek arī Liepājā. Tas tiešām priecē un reizē atgādina, ka visu laiku esam atrunājušies, ka muzeji īsti neatrod savas mērķauditorijas un nekļūst – nu vismaz tik mīļi kā opera – infrastruktūras dēļ. Tad nu tuvākās piecgades laikā, manuprāt, tas būs viens no nozares izaicinājumiem. Ne tikai savest kārtībā infrastruktūru, bet piepildīt māju ar saturu. Muzejs un interpretēšana. Muzejs un stāsts. Muzejs un saturs.

Jāatceras arī tas, ka interpretācija nenāk kā kapitālprojekta noslēdzošais posms. Interpretācija iet rokrokā ar projektu no paša tā pirmsākuma, vismaz ideālā situācijā tā būtu jābūt. No idejas līdz realizēšanai.

Interpretāciju tulko kā nozīmes, uzvedības, radošuma skaidrošanu, respektīvi jēgas, vērtības piešķiršanu, stāsta veidošanu.

Man tomēr par interpretāciju vairāk domājas divos citos, savstarpēji saistītos un papildinošos aspektos, proti, “Intepretācija, ko nodorišana muzeji” un “Apmeklētāju interpretācija”. Un šķiet, ka jo lielāka simbioze starp šīm divām intepretācijām notiek, jo veiksmīgāks process.

Lielākoties jau līdz šim notiek tā, ka šīs interpretācijas dzīvo diezgan nesaistītas dzīves. Muzeji piedāvā izstādes, ekspozīcijas, pasākumus – tātad interpetē nacionālās bagātības, krājuma vērtības. Atnāk apmeklētājs un viņam vai nu patīk, vai nepatīk – tomēr muzejs diezgan reti ieklausās tajā, ko šajā gadījumā sauc par apmeklētāja interpretāciju. Protams, visiem labs un mīļš nebūsi, bet idejas un progress rodas dialogā, diskusijās. Diezgan bieži pat liekas, ka gadās tā, ka vieni interpretētāji nezina vai liekas nemanām otrus interpretētājus, tad sanāk tāda balts – melns situācija.

Sākot blogu, es minēju piecgades, iespējams, pat desmitgades izaicinājumu. Un šī interpretācija, kas paredz darbošanos viena mērķa – kvalitātes nodrošināšanas, pakalpojuma uzlabošanas – sasniegšanai, manuprāt, ir lielākais nozares izaicinājums. Cik lieliski viens otru redzēsim, dzirdēsim, respektēsim, uzklausīsim un kopā darbosimies, tik lielisks un ilgtspējīgs produkts veidosies. Muzeja produkts, kultūras mantojuma produkts, vērts redzēt! produkts. Tā manā uztverē ir mājas piepildīšana ar saturu. Gribas cerēt, ka pēc desmit gadiem būs ne tikai jaunas, sakārtotas ēkas, bet arī jauna domāšana – atvērta, radoša, uz patērētāju orientēta.

Muzejs un apmeklētājs

2011-09-18T08:48:00.001-07:00

Tikko nāku no īpašas ekskursijas, kas šodien nemaz nebija iecerēta, bet izvērtās lieliska. Vakar un šodien Kultūras mantojuma dienu ietvaros Briselē apskatei atvērtas lieliskas un noslēpumainas unikālu kultūras mantojumu glabājošas vietas.

Jau kopš marta, mērojot ceļu uz parku vai uz autobusa pieturu, lai dotos uz lidostu, eju garām lieliskam jūgenda namam. Vakar pamanījām, ka tas atvērts apskatei. Šodien aizgājām un izrādījās, ka iekšā laiž tikai nelielas grupiņas un pie tam - gida pavadībā, un gids tikai franču vai nīderlandiešu valodā. Izstāvējuši garo rindu, izlikāmies, ka saprotam nīdelandiešu valodu un iekšā bijām. Galvenais, taču redzēt krāšno interjeru, kuru pat fotografēt noliegts. Bet tad mani kā vienkāršu apmeklētāju (jo kopš 2 nedēļas vairs nevadu LNMM Komunikāciju nodaļu, esmu izlēmusi vismaz kādu brīdi būt vienkāršais muzeju apmeklētājs) savā varā paņēma atraktīvais gids. Jau minēju, ka runāja viņš nīderlandiski, bet tomēr. Jā, protams, dažas frāzes saprotu, bet šoreiz tas nebija noteicošais. Gids runāja ne tikai verbāli, bet arī ķermeniski – žesti, pozas, skatiens. Pirms tam, stāvot rindā, nevarēju beigt minēt, kāpēc visi nāk tik smaidīgi laukā no mājas, tagad arī es, pēc 40 minūšu pastaigas pa krāšņo, bet nedaudz vientulīgo namu kopā ar vēl 20 nepazīstamiem cilvēkiem azartiska un draudzīga gida pavadībā, no Hostas nama izgāju smaidīga. Un, protams, uzreiz arī prātā nāca aizvakar izlasītais Annas Dzenes blogs par to, kas tad īsti ir muzeja gids.

Precīzu atbildi nespēšu sniegt arī pēc 9 LNMM radoši un darbīgi pavadītajiem gadiem, no kuriem vismaz 8 gadus vadīju arī ekskursijas un nodarbības un diendienā nodarbināju gan sevi, gan kolēģus ar jautājumiem, diskusijām par to, kas ir labs ekskursijas, nodarbības, darbnīcas vadītājs.

Bet tomēr, savu versiju par labu gidu formulēju šādi – labs gids ir tas, kurš pazīst matēriju – šajā gadījumā – apmeklētāju. Ierauga, noskenē, izprot vērtības, vajadzības, noskaņojumu un pieskaņo apmeklētājam savas zināšanas, vērtības, sajūtas, noskaņojumu. Savienojums vai nu rodas, vai nerodas. Jo vērīgāks gids, jo lielāks cilvēku pazinējs, jo liekāka varbūtība, ka savienojums radīsies un apmeklētājs no muzeja, vēsturiskās mājas, izstādes izies smaidīgs. Ļoti svarīgas ir zināšanas par tēmu, tiešām ļoti – lai apmeklētājs gidu nespēj “iebāzt maisā”, bet vēl svarīgāka ir novērotāja spēja, pārliecība par sevi, labsajūta, sevis pazīšana un sava darba mīlēšana un novērtējums. Bieži vien apmeklētājs nāk nevis pēc jaunām zināšanām, bet pēc sarunas, dialoga ar spilgtu, radošu, pārliecinātu par sevi personību.

Labs gids, tāpat kā labs muzejs ir apmeklētāja gaumes veidotājs, bet līdz ar to arī apmeklētāja pazinējs.

Muzeji un mainīšanās

2011-08-10T00:21:00.000-07:00

Šī gada lielākais muzeju dzīves notikums bez šaubām ir Ārzemju mākslas muzeja pārvērtības jeb pārtapšana par Mākslas muzeju Rīgas Birža un ievākšanās jaunās, modernās telpās. Visos reklāmas materiālos, kā galvenais sauklis tiek lietots "Mēs maināmies".
Ko tad attiecībā uz muzejiem varētu nozīmēt mainīšanās? Vai tikai ievākšanos jaunās, restaurētās un īpaši pielāgotās telpās? Vai tā ir infrastruktūras uzlabošana, vides pielāgošana, rekonstrukcija? Jaunu ekspozīciju veidošana?
Vēl nesen man pašai šķita, ka infrastruktūra ir vienīgais šķērslis muzeja tēla veidošanai. Nu jau kādu laiku ideja par saturu sāk kļūt arvien pārsvaru gūstošāka. Jo pliks apvalciņš, lai arī smuks un krāšņš, paliek tikai apvalciņš. Tātad saturs - un šeit es nedomāju tik daudz kolekciju interpretāciju izstāžu vai ekspozīciju formātā, lai gan arī tam ir ļoti būtiska nozīme. Jo ilgāk esmu muzeju sektorā, jo vairāk nodarbojos ar muzeju studijām, un jo vairāk pētu citu pieredzes, jo uzmācīgāk manī virsroku gūst ideja par domāšanas maiņu. Un tā pamatīgi, uz attīstību un sabiedrību orientēti. Un lai saukļi par iekļaujošu, pieejamu, sociāli domājošu muzeju nav tikai saukļi! Lai efektivitātes jēdziens ienāk arī mūsu sektorā - un ne tikai par peļņas rādītājiem (muzejs pēc definīcijas ir bezpeļņas organizācija un nekad nebūs atrakciju parks, par laimi!), bet par tādu efektivitāti, kas dod atgriezensiko saiti - cik apmierinātu, laimīgu, pilnveidojušos apmeklētāju katru dienu no muzeja aiziet un iesaka saviem draugiem, radiem un paziņām, cik pieejams muzejs ir pensionāriem un maznodrošinātajiem cilvēkiem (ja viņi nav muzeja prioritārā auditorija, par kādu iekļaujošumu un pieejamību runājam). Efektivitāti gribētos mērīt arī runājot par tēla pilnveidošanu, pozicionēšanu.
Ideālā gadījumā MŪSDIENĪGA MUZEJA veiksmes formula = sakārtota infrastruktūra + profesionāli veidots saturs + pārdomāts apmeklētāju serviss + pieejamība.
Visobjetīvākais šķērslis šajā formulā ir infrastruktūra, jo tas ir finansiāli ietilpīgs uzlabojums, viss pārējais atkarīgs no mums pašiem, cik profesionāli, atvērti jaunām idejām un sadarboties griboši būsim!

Muzeji un mācīšanās / Mācību nedēļa pieaugušajiem

2011-08-02T01:12:00.000-07:00

2.augusts, šķiet, varētu būt pēdējais laiks, kad muzejos tiek pielikts punkts nākamās sezonas izglītības programmu, pasākumu un akciju plānošanai. Vēl tikai mēnesis uz aktīvā mācību sezona, arī muzejos, atsāksies.
Šogad jau ceturto gadu mācību sezona muzejos sākas ar ļoti simbolisku akciju - Mācību nedēļu pieaugušajiem. Bērni uz skolu, vecāki uz muzeju! - tā pirmajā gadā par akciju rakstīja kāds preses izdevums.
Akcija nav Latvijas izgudrojums. Mācību nedēļa pieaugušajiem, kā īpašs neformālās mācīšanās festivāls, tiek organizēts gan Itālijā, gan Lielbritānijā, nu jau arī Latvijā.
Prieks par to, ka sākotnēji organizēts, lai spertu soli pretī pieaugušajam strādājošajam apmeklētājam, galvenokārt, muzeju darba laika ziņā, pašlaik tas izvēršas par kvalitatīvu neformālās izglītības piedāvājumu arvien vairāk domājot par saistošu un intriģējošu piedāvājumu, par atraktīvu krājuma un ekspozīciju interpretāciju.
Liels prieks arī par pieaugošo muzeju-dalībnieku skaitu. Pirmajā gadā akciju uzsāka tikai Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, otrajā gadā piedalījās jau 7 muzeji, 2010.gadā dažādus pasākumus, lekcijas, sarunas apmeklētājiem piedāvāja jau 17 Rīgas muzeji.
Šogad pirmo reizi akcija iziet ārpus Rīgas. Savu līdzdalību Mācību nedēļā pieaugušajiem pieteikuši vairāki muzeji reģionos - Tukums, Rēzekne, Kuldīga u.c. Iespējams, vēl arī citi pēdējā brīdī pievienosies!

Izskatās, ka šogad interesentiem būs plašas iespējas izvēlēties. Tēma Dzīvesstils. Programmas slīpējas. Pilna programma sākot ar 15.augustu būs pieejama LMB jaunajā mājas lapā http://www.muzeji.lv/ (tiks atklāta 15.augustā).

Lai radoša Mācību nedēļa pieaugušajiem!

Muzeji un tēls

2011-07-22T07:09:00.000-07:00

Vakar iznākušajā žurnāla Ir numurā, lasot S.Jembergas interviju ar Vjačeslavu Dombrovski, nez kāpēc vispaliekošāk uzrunā nevis politiskie vai ekonomiskie komentāri, bet teikums "Valstij vajadzīgs jauns tēls". Vispārzināms un attīstāms konstatējums. Bet, iespējams, mani tas uzrunā tāpēc, ka visu nedēļu domāju par to, kas ir pie vainas, ka muzeju darbinieki, muzeju piedāvājums un produkti, ilgākā laika posmā vērojot, sāk šķist nedaudz paguruši. Ne visi un viss. Ir arī labi daudz izņēmumu - radoši un uz attīstību orientēti profesionāļi, daži labi un inovatīvi piedāvājumi un pārdesmit superīgi produkti. Bet kopumā, tomēr nedaudz pagurums nomāc. Un tad atsaucoties uz iepriekš minēto citātu no intervijas, pārfrazējot jāsecina - Muzejiem vajadzīgs jauns tēls. Daudz laikmetīgāks, daudz elpojošāks, daudz vairāk laikam līdzi ejošs..., arī daudz stilīgāks.
Protams, rodas jautājums, kas tad šo tēlu veidos (izstrādās stratēģiju, mērķtiecīgi attīstīs un ieviesīs praksē). Mārketinga budžets, lai noalgotu atzītākos tēla veidošanas profiņus (šeit es nedomāju pašmāju, manuprāt, tiem vēl daudz jāmācās), diez vai pārredzamākajā nākotnē uzradīsies. Toties, radoši un atvērti domājošas, uz attīstību orientētas jaunas asinis, nozarei tik ļoti vitāli pašreiz nepieciešamās, tuvākā nākotnē tomēr varētu cerēt sagaidīt. No kurienes? Tikai un vienīgi izprotot, cik ļoti startēģiski nozīmīgā un nācijas gaumi veidojošā nozarē strādājot, sāksim vairāk un vairāk investēt (šeit es domāju ne tikai naudiski) savā profesionālajā pilnveidē gan formālākā, gan neformālākā izpratnē. Zināšanās, pieredzē spēks. Lai radītu stilīgus produktus, stratēģijas un sniegtu iekļaujošus pakalpojumus, nepieciešama nemitīga sevis pilnveidošana, "labas prakses" piemēru meklēšana un dažreiz arī špikošana. Ne vienmēr divritenis jāizgudro no jauna! Galu galā arī jauno speciālistu motivēšana pastudēt muzeju studiju programmās ārpus Latvijas. Cik ļoti gan tas liberalizē domāšanu!!!
Galvenais secinājums - ja gribam mainīt muzeja tēlu, jāmainās pašiem. Jāinvestē sevī - savā domāšanā. Jāmaina domāšana. Mēs strādājam vienā no stilīgākajām, interesantākajām un prestižākajām (vismaz rietumos) nozarēm. Tādiem jākļūst un tā jāpozicionē arī mums pašiem sevi. Un tad arī pirmais posms muzeja tēla veidošanas jautājumā jau būs sākts risināt.

Muzeji un preses lapas

2011-07-20T03:46:00.000-07:00

Kas ir preses lapa? Kāda ir tās funkcija un kādi uzdevumi? No kā tā sastāv?
Būtu diezgan loģiski, ka mūsdienās šādi jautājumi vairs netiktu uzdoti. Īpaši laikā, kad mārketings, preces virzīšana tirgū, savas auditorijas atrašana un tās interešu ievērošana ir noteicošā, lai vispār kāda publiska institūcija, šajā gadījumā muzejs, pastāvētu un spētu savu eksistenci pilnasinīgi attaisnot.
Bet jautājumi tiek uzdoti? Un jau kādu laiku administrējot muzeji.lv mājas lapu un saņemot jaunumus no muzejiem "dažādos" formātos, arī man šo jautājumu gribas muzejiem uzdot -
Vai jūs zināt kas tad ir preses lapa? Un kas ir relīzes (preses lapas) uzdevumi:

Daži praktiski un pielāgojami padomi -
http://www.publicityinsider.com/release.asp
http://www.vadipats.lv/skola/raksti/kasagatavotpresesrelizi
Protams, daudz un dažādi paraugi atrodami ieguglējot, iesaku angļu valodā, jo latviešu valodā katrā ziņā atradīsiet tulkojumus no tās pašas angļu valodā, bet bieži vien ne visai rediģētā formātā.

Bet atkal labākie paraugi var tikt meklēti arī manis vienmēr piesauktajos Lielbritānijas muzejos, tiešām profesionālas un nostrādātas preses lapas. Vērts papētīt!
http://www.britishmuseum.org/the_museum/news_and_press/press_releases/2011/treasures_of_heaven.aspx
http://www.britishmuseum.org/the_museum/news_and_press/press_releases/2011/bm_reaches_record_audiences.aspx

http://media.vam.ac.uk/media/documents/press-releases/2011/v&a-queenelizabethIIbycecilbeaton.pdf

Mani līdz šim nepārspētie palīgi un konsultanti tieši muzeju preses lapu vai relīžu sagatavošanā ir mārketinga guru Kotleri un viņu grāmata "Museum Marketing and Strategy".

Rezumējot, ja gribam, lai mūsu ziņas lasa, nepietiek izsūtīt A4 dokumentu, vēl sliktāk tabulu, ar notikumu, izstāžu un pasākumu virknējumu.

Īsāk sakot, ja atceras, ka preses lapas uzdevums ir piesaistīt uzmanību, ieinteresēt un pārdot, tad noteikti padomājiet par saistošu, intriģējošu, bet ne triviālu vai poētisku nosaukumu. Saistošiem, nepaplašinātiem un uzmanību noturošiem pirmajiem teikumiem. Noteikti datumiem, norises vietu, kontaktiem, maksām vai bezmaksām.

Izklausās vienkārši!

Muzeji un mājas lapas

2011-07-14T00:12:00.000-07:00

Vēl par šo tēmu http://www.arterritory.com/print.php?lang=lv&id=176&print=0

Manu mīļāko mājas lapu saraksts:

1. http://www.tate.org.uk/
2. http://www.vam.ac.uk/ īpaši superīgs jaunums http://www.vam.ac.uk/channel/
3. http://www.glasgowlife.org.uk/museums/Pages/home.aspx
4. http://www.liverpoolmuseums.org.uk/

un, protams,
5. http://www.museumsassociation.org/home

Muzeji un mājas lapas

2011-07-14T00:01:00.000-07:00

Strādājot pie jaunas muzeju biedrības mājas lapas, esmu izskatījusi simtiem līdzīga profila institūtu - muzeju, muzeju biedrību, kultūras fondu un biedrību - mājas lapas. Raibas un dažādas. Profesionālas un dārgas, kā arī mazāk profesionālas un pavisam "lētas" un nestilīgas. Kādu laiku urbjoties cauri šīm lapām, vērtējot un aizņemoties labākās idejas, vienā brīdī rodas vēlme aiziet uz kādu lekciju, vislabāk aizbraukt uz Lielbritāniju, un noklausīties / piedalīties kādā profiņu vadītā workshopā par mājas lapu dizainu, valodu, efektivitāti.
Mājas lapa taču mūsdienās ir viena no pirmajām reklāmām vai anitreklāmām muzejam; ja agrāk teica, ka pirmo iespaidu veido apkalpojošais personāls, tad tagad sociālo mediju laikmetā - arvien vairāk un vairāk pirmo un, iespējams, vienu no spēcīgākajiem iespaidiem nākšanai vai nenākšanai, maksāšanai vai nemaksāšanai - veido tieši mājas lapa, twitter ziņas, blogi un feisbuki.
Secinājumi arī rodas duāli: jābūt moderniem un laikmetīgiem, iekļaujošiem un viegli navigējamiem, tai pat laikā bez galējiem pārspīlējumiem un ar gaumi. Arī atceroties par muzeja misiju, vīziju un stratēģijām. Izvirzot prioritātes. Paguruma brīžos atceroties, ka par super, super nosauktās V&A vai Tate veidotās mājas lapas, tāpat kā manis apbrīnotā Museums Association mājas lapa, top vērā ņemamu finansiālu ieguldījumu un daudzskaitlīgas komandas darbošanās rezultātā. Un ka mums kā vienmēr jābūt virtuoziem - ar nelieliem līdzekļiem (finansiāliem un personāla) un ar lielu entuziasma un misijas apziņas devu - un jāmēģina radīt labākais, iespējami profesionālākais un iekļaujošākais modelis. Lai izdodās! Gan LMB, gan visiem muzejiem, kuri pašlaik strādā pie jaunām mājas lapām!

Māksla interpretēt

2011-07-03T02:02:00.000-07:00

Šorīt nejauši klausos Latvijas Radio 1 raidījumu par hercogieni Doroteju (izstāde skatāma Rundāles pils muzejā), studijā Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Šaubu nav, ka Imanta Lancmaņa stāsti ir profesionāli, uzticami un galvenais baudāmi ne tikai ierakstītu interviju veidā, bet arī rakstu un pētījumu formātā. Kārtējo reizi klausoties I.Lancmanī, jāatzīst, ja mums būtu vairāk šādu erudītu profesionāļu, kas savas milzīgās, enciklopēdiskās zināšanas gribētu un spētu komunicēt plašākai sabiedrībai, un darītu to "garšīgi", meapšaubāmi lielāks procents no it kā neieinteresējamās un neieinteresētās sabiedrības daļas sāktu ieraudzīt kultūras mantojumu citā, daudz baudāmākā gaismā. Un, mums taču ir tik bagāts kultūras mantojums, tik bagāts materiāls šiem "garšīgajiem" stāstiem. Stāstīt "garšīgi" un tautai saprotami nenozīmē stāstīt pavirši un kičīgi. Šodien klausoties Imanta Lancmaņa stāstījumu kārtējo reizi pārliecinājos, ka interpretācijas māksla ir viena no tām mākslām, kuru mums visiem jāapgūst paralēli citām profesionālajām lietām, un tā ir viena no galvenajām mākslām domājot par to, lai visi mūsu lielie, nozīmīgie pētījumi nepaliek tikai plauktos, izstāžu un ekspozīciju formātos, bet arī skatītāju, lasītāju, lietotāju atmiņās, sajūtās un pieredzē. Šodienas intervija bija tik rosinoša, ka sāku plānot nākamo Rundāles muzeja apmeklējumu. Paldies par iedvesmojošo stāstu!

Art and Finance in Europe II

2011-06-20T23:57:00.000-07:00

Speja marketet savus produktus daudzviet rietumu muzejos ir izcila.
Pat neesot kvelakajai Briseles muzeju fanei (sacensties ar Lielbritanijas muzejiem nemaz nav tik viegli, ja verte ne tikai estetisko baudijumu, bet pieejamibas un ieklaujosa muzeja aspektus), man jaatzist, ka izstade "Art and Finance in Europe" mani ka pakalpojuma pirceju uzrunaja jau pirms apmeklejuma. Un jaatzist, ka ar diezgan tradicionala, un kads teiktu pat vecmodiga, marketinga rika (izstades bukleta) palidzibu. Patiesiba izradijas atkal daudz tradicionalaka neka es, izstudejusi bukletu, biju izkonstruejusi izstades konceptu. 2 nelielas, bet karaliskas muzeja zales izvietoti 20 makslas darbi no Royal Museums of Fine Arts of Belgium kolekcijas. Pazistamaku un mazak pazistamu meistaru darbi. Estetisks baudijums, bet koncepcija top skaidra tikai izlasot bukletu.
Labs marketings tomer ir un paliek speja neradit pecgarsu.

Vairak par izstadi: http://www.fine-arts-museum.be/site/EN/frames/F_expo.html

Art and Finance in Europe

2011-06-15T01:27:00.000-07:00

Pirms dodos apgut kulturas jaunumus Brisele, lasu nejausi uzieto izstades bukletu "ART AND FINANCE IN EUROPE". Un pat, ja pirms tam dzirdot par so izstadi, pirma doma bija - aha, karteja tematiska un skaisti iekartota izstade, tad, izlasot bukleta saturu un apskatot bildes, saprotu, ka noteikti jaiet izpetit. Buklets ir radijis intrigu, jo koncepcija izradas daudz izverstaka, krietni uzlabojot manis iedomato tematiskas izstades ideju. Buklets ir izpildijis savu misiju - pat dubulta: kadu tas ir uzrunajis izstade un tapec ticis atnests majas, savukart, mani, kas pirms tam bija krietni vien skeptiski noskanota pret so izstadi, ir parliecinajis, ka noteikti jaredz! Ari tema paslaik aktuala, kurs gan paslaik nedoma par finansem - kulturas, makslas un daudzos citos aspektos...

Zelta putekļi

2011-06-07T08:01:00.000-07:00

Latvijas Muzeju biedrības balvas - Zelta putekļi - sadalīti. Cik lielā mērā tas liecina par muzeju darbu 2010.gadā? Laikam pašlaik, kad balva vēl nav kļuvusi par tradīciju un pārklājusies ar prestiža zelta putekļiem, varam runāt vien par lielā mērā gadījuma rakstura labo darbu izcēlumu. Vai arī par to, ka paši sevi īsti neprotam mārketēt un pat profesionāļu vidū savus sasniegumus kautrējamies paši izcelt. Ja jau no malas neizvirza, tad ko ta mēs paši sevi slavēsim?! Un patiesībā, tas bija šī gada pārsteigums žūrijai, jo nepieteikti palika daudzi, manuprāt, pat izcili projekti. Kā piemēru atkal un atkal gribas minēt Latvijas Dabas muzeja interaktīvās ekspozīcijas, kā arī Rundāles pils modernizācijas projektu. Un vēl daudzus citus...
Atliek vien cerēt, ka līdz nākamajam gadam iemanīsimies stāstīt veiksmes stāstus par paveikto un žūrijai būs jāvērtē daudzi jo daudzi izcili un pārliecinoši veikumi.

Paldies visiem tiem, kas pieteicās Zelta putekļa nominācijai - no sirds apsveicu ne tikai tos, kas ieguva diplomu, bet visus, visus! Un Zelta speciālistus jo īpaši!

Zelta puteklis

2011-04-26T08:25:00.000-07:00

Lai gan Lavijas muzeju biedribas gada balvu "Muzeja Zelta puteklis 2010" izsludinajam jau pagajuso nedel, atsauciba nav liela. Dazi pieteikumi nominacijai Muzeja modernizacija, papildus interese par nominaciju Interaktivs muzejs, ka ari balsojumi par Zelta specialistu.
Vai tiesam 2010. gada neviens nav bijis Gimenem draudzigs, interaktivi un merktiecigi stradajis pie kolekciju popularizesanas vai ari nav dibinajis starptautiskus sakarus? Vai esam kautrigie muzejnieki, kas pasi savu veikumu nesludina?
Saku domat, ko izvirzitu es, ja nebutu vertetajos!
Patiesiba ir mums gan muzeji, kuriem ar draudzigumu pret gimenem un milestibu no gimenu puses viss kartiba; gan muzeji, kuri inovativi savus krajumus prezentejusi, ari draudzejusies ar citam institucijam; tapat interpretacijas joma daudz solus uz prieksu sperusi un, protams, ari lieliskas starptautiskas sadarbibas neiztrukst.
Ta ka milie muzejnieki un nozares virzitaji, paskatieties apkart, ieskatieties kalendaros un planotajos, vai tas tiesam ir noticis 2010. gada un piesakiet kandidatus nominacijas - ja ne sevi, tad kaiminus piesakiet! Nosacijumus pieteiksanai un nominacijas var atrast www.muzeji.lv
Pieteiksana un pieteiksanas lidz 5.maijam. Balvu pasniegsana 27.maija.
Veiksmes!

Muzeju nakts

2011-04-25T09:06:00.000-07:00

Sogad jau septito reizi Latvijas muzeji 14.maija vers durvis Muzeju nakts apmekletajiem, faniem un atbalstitajiem.
Lielakais jaunums - pirmo gadu Muzeju naktij ir sava majas lapa http://www.muzeju-nakts.lv/, kur jau paslaik var atrast visu akcija iesaistito muzeju piedavajumu. Programma pieejama ari www.muzeji.lv majaslapa.
Var sakt planot marsrutus!
Tema - Kaimini, kas, manuprat, aicina ari uz socializesanos, dialogu un iecietibu - starp kaiminiem, dazadam paaudzem, ineresem un tautibam. Izskatas, ka sanaks tads kulturals dialogs! Tiekamies!

Muzejs un skola

2011-03-22T07:44:00.000-07:00

Gatavojoties uzstāties seminārā Vatikānā par "Muzejiem, kā mākslas izglītības iespēju nodrošinātājiem" jeb, īsāk, par muzeju un skolu sadarbību, secinu, ka galvenais muzeja, un ne tikai mākslas muzeja, uzdevums ir veicināt kritiskās domāšanas spējas. Šajā gadījumā skolēnam, bet vispār jau visām apmeklētāju grupām. Ko tas dod skolēnam vai jebkuram citam muzeja lietotājam? Spriestspējas attīstīšana, interpretēšana, mācīšanās saprast, komandas darba iemaņas, ideju komunicēšana. Kāpēc tieši muzejam tas viss jāmāca? Muzejs taču stāsta par savu kolekciju vēsturi. Taču muzejam mūsdienās ir jāmainās līdzi laikam. Mēs dzīvojam laikā, kad informācija ir viegli "noķerama". Un dažādu prasmju apgūšana varētu būt daudz tālredzīgāka nekā vienkārši informācijas nodošana un saņemšana. Spēja to saprast palīdz kolekcijas padarīt daudz saprotamākas un tīkamākas, intelektuāli līdzpaņemamākas skolēniem. Protams, ka šī pārbīde uz kritiskās domāšanas jēdzienu nozīmē arī uzsvaru pārbīdi no vienkārši kūrēšanas uz interpretēšanu un izglītošanu. Priekšmeti tomēr paši nerunā, mums jārunā par tiem un jāmāca runāt citus. Mūsu iespēja nodrošināt aizraujošu mācīšanos!

Voluntieri muzejā

2011-02-18T06:43:00.000-08:00

2011.gads - Eiropas Brīvprātīgā darba gads - Vairākas lieliskas iespējas iesaistīties arī muzejiem:
1. 23.02. seminārs "Brīvprātīgie un brīvprātīgais darbs Latvijā"(organizē Latvijas Samariešu apvienība sadarbībā ar izglītības un zinātnes ministriju);
2. 08.05. Eiropas dienas Dārza svētki, kas šogad veltīti brīvprātīgā darba tēmai (organizē Ārlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju);
3. Joprojām var paspēt pieteikt projektu Grundtvig senioru mobilitātes programmā.
Bet jāatgādina, ka voluntieru darbs prasa arī apmācību, koordinēšanu, motivēšanu un novērtēšanu.
Lai mums visiem izdodās!

Virtuālais muzejs

2011-02-18T03:56:00.001-08:00

Lielisks paraugs arī mums - Latvijas muzejiem http://www.googleartproject.com/